No 2016.gada plāno pakāpeniski paaugstināt pensionēšanās vecumu līdz 65 gadiem

Lai sekmētu valsts pensiju sistēmas ilgtspēju, kā arī pilnveidotu atsevišķas tiesību normas, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus likumā Par valsts pensijām, kas paredz pensionēšanās vecuma paaugstināšanu līdz 65 gadiem gan vīriešiem, gan sievietēm.

Pensionēšanās vecumu palielinās sākot ar 2016. gadu, to pakāpeniski paaugstinās par pusgadu, līdz 2021. gadā pensionēšanās vecums sasniegs 65 gadus, informē LM Komunikācijas nodaļa.

Līdz ar vispārējā pensionēšanās vecuma paaugstināšanos attiecīgi pieaugs arī pensionēšanās vecums tiem cilvēkiem, kuriem ir tiesības pensionēties piecus gadus pirms vispārējā pensionēšanās vecuma - piecu un vairāk bērnu vecākiem, bērna invalīda vecākiem, politiski represētiem cilvēkiem, Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanas dalībniekiem.

Plānots, ka arī šiem cilvēkiem pensionēšanās vecums pakāpeniski pieaugs, sākot ar 2016. gadu, līdz 2021.gadā tas sasniegs 60 gadus.

Tāpat plānots ar 2016. gadu paaugstināt arī minimālo apdrošināšanas stāžu no desmit līdz 15 gadiem, mudinot iedzīvotājus godīgi veikt valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, tādējādi mazinot ēnu ekonomikas īpatsvaru. LM uzsver, ka ilgāks darba stāžs nodrošina lielāku vecuma pensijas apmēru.

Atbilstoši likuma grozījumiem plānots, ka cilvēkam uz laiku tiks pārtraukta invaliditātes pensijas izmaksa, ja tās saņēmējs, pārtraucot darba attiecības, būs izvēlējies saņemt bezdarbnieka pabalstu. Patlaban bezdarbnieka pabalstu nevar saņemt vienlaikus arī ar citiem sociālās apdrošināšanas pakalpojumiem kā, piemēram, izdienas un vecuma pensiju, slimības pabalstu, atlīdzību par darbspēju zaudējumu u.c.

Ņemot vērā, ka pašlaik valsts pensijas saņēmēja nāves gadījumā viņa pārdzīvojušajam laulātajam, kurš ir izdienas pensijas saņēmējs, nav tiesību uz vienreizēja pabalsta saņemšanu, likuma grozījumos tiesības uz minēto pabalstu ir paredzētas arī izdienas pensijas saņēmējam.

To paredz LM izstrādātais likumprojekts, kas šodien izsludināts valsts sekretāru sanāksmē. Tas vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām, jāapstiprina valdībā un jāpieņem Saeimā.

Izmaiņas likumā ir izstrādātas, pamatojoties uz pērn valdībā atbalstīto "Koncepciju par sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā".

Patlaban tiesības uz vecuma pensiju ir sievietēm un vīriešiem, kuri sasnieguši 62 gadu vecumu un kuru apdrošināšanas stāžs nav mazāks par desmit gadiem.

Latvijā

Kādēļ akciju sabiedrība “Rīgas siltums” vēlējās būtiski lielākus tarifus siltumenerģijai, pēc tam pārdomāja un pēkšņi vēlējās mazākus, uz kā rēķina tika prasīti zemāki tarifi, vai alkas pēc lielākiem tarifiem mazinātos, ja sabiedrībā neraisītos sašutums, interesi par notiekošo neizrādītu ekonomikas ministrs un akcionārs Rīgas dome; vai mazajiem siltuma ražotājiem ir pamats sūdzēties par grūto dzīvi; kādēļ nedrīkst pieļaut TEC radītā siltuma izkūpināšanu gaisā, kādēļ par nozari atbildīgajām ministrijām un arī Tieslietu ministrijai būtu sabiedrībai jāizskaidro, kā valsts raugās uz iniciatīvu tiesas ceļā no valsts atprasīt miljardus par OIK; kādēļ nepieciešams izmaiņas likumdošanā par ūdens apriti; ko darīt ar izmaksām par abonētās preses izplatīšanu; vai varam prognozēt tarifus pakalpojumiem tuvākajā nākotnē – “nra.lv” saruna ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) priekšsēdētāju Aldu Ozolu.

Svarīgākais