Ģenerālprokuratūra konstatējusi trūkumus Valsts policijas struktūrvienībās un Militārās izlūkošanas un drošības dienestā

© Vladislavs Proškins/F64

Veicot operatīvās darbības sistēmas uzraudzību, Ģenerālprokuratūra konstatējusi nepilnības un trūkumus vairākās Valsts policijas struktūrvienībās un Militārās izlūkošanas un drošības dienestā (MIDD), liecina ģenerālprokurora ziņojums par pērn paveikto.

Prokuratūras darbības stratēģija paredz operatīvās darbības procesa savlaicīgu un kvalitatīvu uzraudzību, valsts drošības iestāžu izlūkošanas un pretizlūkošanas procesa kvalitatīvu uzraudzību, valsts noslēpuma aizsardzības sistēmas kvalitatīvu uzraudzību.

Pērn Ģenerālprokuratūras prokurori identificēja problēmjautājumus pastāvošajos operatīvās darbības, valsts drošības iestāžu izlūkošanas un pretizlūkošanas procesos, kā arī valsts noslēpuma aizsardzības sistēmā. Problēmu risināšanai tika organizētas 24 dažāda līmeņa sanāksmes ar iesaistītajām institūcijām un amatpersonām.

Kopumā secināts, ka koordinācijas mehānisms operatīvās darbības procesa uzraudzības kvalitātes paaugstināšanai darbojas un sniedz rezultātus, jo prokuroru norādes uz trūkumiem un nepilnībām tiek ņemtas vērā, tā, piemēram, uzlabojumi ir panākti, ievērojot prokuroru sniegtos viedokļus par izmeklēšanā pieļautajām nepilnībām un iespējamajiem risinājumiem gan pretizlūkošanas procesā, gan pirmstiesas procesā, kā arī iesaistoties operatīvās darbības subjektu rīcības koordinēšanā, kā rezultātā 2022.gadā sākti kriminālprocesi.

Izceļams rezultāts ir prokuroru norāde par nepieciešamību iestādei izstrādāt iekšējo normatīvo aktu, kurā noteikt pārbaudes kārtību un saturu, un tas, ka prokuroru iesaiste ir turpinājusies arī konkrētā iekšējā normatīvā akta izstrādes gaitā, teikts ziņojumā.

Tāpat ziņojumā norādīts, ka Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļas prokurori ir panākuši to, ka, ievērojot starpinstitūciju sanāksmēs pārrunātos, izspriestos un risinātos jautājumus par operatīvās darbības procesa pilnveidošanu iestādē, kā arī ievērojot prokuratūras nosūtītās vēstules, Nodokļu un muitas policijas pārvaldē ir izbeigtas ne mazāk kā 8 ilgstošas operatīvās izstrādes lietas un ne mazāk kā 7 operatīvās pārbaudes lietas, kā arī 2 operatīvās pārbaudes lietas pārvestas izstrādes lietās.

Operatīvās darbības uzraudzības pilnveidošanai ir sākts darbs pie prokuratūras iekšējā normatīvā akta izstrādes, kurā tiks noteikts operatīvās darbības uzraudzības īstenošanas mehānisms prokuratūras struktūrvienībās.

Darba plānā ietverto uzdevumu vismaz reizi gadā veikt komplekso kāda no operatīvās darbības subjektu, tostarp valsts drošības iestāžu, darbības pārbaudi par operatīvās darbības procesa atbilstību normatīvajiem aktiem, vienlaicīgi izvērtējot arī to piemērošanas kvalitāti, Īpaši pilnvarotu prokuroru nodaļa ir īstenojusi.

Pārbaude veikta par Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes un Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 3. biroja 2. nodaļas amatpersonu darbību atbilstību normatīvajiem aktiem operatīvās darbības procesos 2021. un 2022.gadā.

Pārbaudes gaitā īpaši pilnvarots prokurors iepazinās ar 35 operatīvās uzskaites lietām un piecos gadījumos, konstatējot nepilnības operatīvās darbības subjektu amatpersonu veiktajā operatīvās darbības procesā, nekavējoties nosūtīja vēstules attiecīgo struktūrvienību vadītājiem, norādot par nepieciešamību tās steidzami novērst.

Izmantojot pārbaudē iegūtos rezultātus, veikta informācijas analīze un noformēta klasificēta apkopojošā uzziņa, kā arī iesniegts ziņojums ģenerālprokuroram. Valsts policijas Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšniekam pērnā gada nogalē nosūtīts prokurora iesniegums par pārbaudes rezultātā konstatētajiem trūkumiem un veicamajiem pasākumiem, pilnveidojot Operatīvās darbības likuma normu piemērošanu amatpersonu praktiskajā darbībā, lūdzot informēt prokuratūru par vēstulē norādīto ziņu izvērtēšanu.

Tāpat veikta pārbaude MIDD par tā izdoto iekšējo normatīvo aktu, kas regulē izlūkošanas un pretizlūkošanas darbību procesus, atbilstību spēkā esošajiem ārējiem normatīvajiem aktiem.

Izmantojot pārbaudē iegūtos rezultātus, veikta informācijas analīze un noformēta klasificēta apkopojošā uzziņa, kā arī iesniegts ziņojums ģenerālprokuroram. MIDD priekšniekam pērn decembrī nosūtīta vēstule par pārbaudes rezultātā konstatētajiem trūkumiem un nepieciešamību izstrādāt vai pilnveidot iekšējos normatīvos aktus, kas reglamentē izlūkošanas un pretizlūkošanas darbības, lūdzot informēt prokuratūru par plānotajiem pasākumiem iekšējo normatīvo aktu pilnveidošanai.

Šī gada sākumā arī nosūtīta vēstule Saeimas Nacionālās drošības komisijai, informējot to par MIDD veiktās pārbaudes rezultātiem.

Kopumā secina, ka stratēģijā noteiktie mērķi un darba plānā ietvertie uzdevumi attiecībā uz operatīvās darbības procesa savlaicīgu un kvalitatīvu uzraudzību, valsts drošības iestāžu izlūkošanas un pretizlūkošanas procesa kvalitatīvu uzraudzību, kā arī valsts noslēpuma aizsardzības sistēmas kvalitatīvu uzraudzību 2022.gadā ir īstenoti veiksmīgi.

Svarīgākais