Patērētāju vēlme "dzīvot veselīgāk" nav drauds biznesam, un "Coca-Cola HBC" tam ir pielāgojusies, intervijā aģentūrai LETA atzina "Coca-Cola HBC" jaunā biznesa vadītājs (iepriekš "Coca-Cola HBC" Polijas un Baltijas ģenerāldirektors) Jāks Mikels.
Viņš norādīja, ka uzņēmuma uzdevums ir piedāvāt cilvēkiem izvēli, un tad tā ir katra paša izvēle, cik kalorijas un ar kādiem produktiem tās tiek uzņemtas.
"Šobrīd "Coca-Cola HBC" ir ļoti plašs produktu klāsts, turklāt katrā dzērienu kategorijā ir izvēles iespējas - ar cukuru, bez cukura un ar samazinātu cukura daudzumu. Tātad izvēle ir pieejama visā diapazonā. Jau šobrīd no visa produktu portfeļa 37% produkcijas tiek pārdota ar zemu cukura daudzumu vai vispār bez cukura. Tātad tā ir vairāk nekā trešdaļa mūsu produkcijas. Izvēle patērētājiem ir, un katrs pats izlemj, kāda tā ir," stāstīja Mikels.
Tāpat viņš atzina, ka atšķirības patērētāju paradumos starp Baltijas valstīm nav un joprojām pārdotākais produkts absolūtos skaitļos Baltijas valstīs ir oriģinālā "Coca-Cola". Viņš gan piebilda, ka "Coca-Cola Zero" aug strauji. Tā nepārsniedz oriģinālās "Coca-Cola" pārdošanas apjomus, bet pieaug straujāk.
Savukārt izaugsmes ziņā spēcīga izaugsme novērota enerģijas dzērienu segmentā.
"No mūsu portfeļa enerģijas dzērieni "Monster" un "Burn" ir ar visstraujāko realizācijas pieaugumu. Savukārt ūdens joprojām ir lielākā kategorija pēc absolūtā pārdotā daudzuma. "Fanta" un "Sprite" pārdošanas apjomi ir gandrīz vienādi. Jāsaka gan, ka, piemēram, "Sprite" pārdošanas apjomi Lietuvā ir augstāki nekā "Fanta", savukārt Latvijā un Igaunijā gandrīz vienādi. Visticamāk, tas saistīts ar basketbola popularitāti Lietuvā un "Sprite" ilgtermiņa asociācijām ar šo sporta veidu un komandām" skaidroja "Coca-Cola HBC" pārstāvis.
Vienlaikus Mikels stāstīja, ka realizācijas apjomu kritumu "Coca-Cola HBC" izjuta pandēmijas laikā, un šobrīd, skatoties uz kopējo produktu realizāciju, tā vēl nav atgriezusies pirmspandēmijas līmenī. Savukārt pašreizējā izmaksu kāpuma un augstās inflācijas ietekmētu kritumu uzņēmums neizjūt.
Runājot par nākotnes prognozēm, Mikels gan norādīja, ka prognozes ir vairāk pesimistiskas.
"Ir taisnība, ka mājsaimniecību pirktspēja samazināsies vai ir jau samazinājusies. Tajā pašā laikā, es domāju, ka ir svarīgi skatīties perspektīvā - pirktspēja var samazināties, tomēr vismaz Baltijā pirms pandēmijas bija ļoti, ļoti spēcīga ekonomiskā izaugsme. Tādēļ mans skats uz nākotni un šo situāciju nav pārlieku negatīvs," atzīmēja Mikels.