ST vērtēs normu, ar kuru Krievijas pilsoņiem uzturēšanās atļaujas saglabāšanai jāapliecina latviešu valodas zināšanas

Lieta ierosināta pēc Veras Fenčenko, Tatjanas Viļkeles, Miroslavas Pavļukaņecas un Annas Sokolovas pieteikuma.

Pieteikuma iesniedzējas ir Krievijas pilsones, kurām ir izsniegtas pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.

Viņas lūdz ST vērtēt Imigrācijas likuma pārejas noteikumu 58.punkta atbilstību Satversmes 1.pantam, 91.panta pirmajam teikumam un 96.pantam.

Imigrācijas likumā pārejas noteikumu 58.punkts iekļauts ar 2022.gada 9.septembra grozījumiem, kas stājās spēkā 24.septembrī, un noteic, ka "Krievijas Federācijas pilsonim, kas ir saņēmis pastāvīgās uzturēšanās atļauju saskaņā ar šā likuma 24.panta pirmās daļas 8.punktu, pastāvīgās uzturēšanās atļauja ir derīga līdz 2023.gada 1.septembrim. Ja persona vēlas atkārtoti saņemt pastāvīgās uzturēšanās atļauju, tā līdz 2023.gada 1.septembrim iesniedz apliecinājumu par valsts valodas apguvi atbilstoši šā likuma 24.panta piektajā daļā noteiktajam. Pastāvīgās uzturēšanās atļauja personai netiek izsniegta, ja izpildās kāds no šā likuma 34.panta pirmās daļas nosacījumiem."

Ar minētajiem grozījumiem no Imigrācijas likuma citstarp izslēgts 24.panta pirmās daļas 8.punkts, kas paredzēja tiesības pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā dzīvojošam ārzemniekam, kurš pirms citas valsts pilsonības iegūšanas ir bijis Latvijas pilsonis vai Latvijas nepilsonis.

Satversmes 1.pants nosaka, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika. 91.panta pirmais teikums nosaka, ka visi cilvēki Latvijā ir vienlīdzīgi likuma un tiesas priekšā, bet 96.pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību.

Saskaņā ar apstrīdēto normu no 2023.gada 1.septembra pieteicējām izsniegtās pastāvīgās uzturēšanās zaudēs spēku. Savukārt, lai atkārtoti saņemtu pastāvīgās uzturēšanās atļauju, pieteikuma iesniedzējām līdz 1.septembrim jāiesniedz apliecinājums par valsts valodas apguvi.

Pieteikumā norādīts, ka ar apstrīdēto normu pieteikuma iesniedzējas tiekot nostādītas nevienlīdzīgā situācijā salīdzinājumā ar citiem bijušajiem Latvijas pilsoņiem un nepilsoņiem, kuri ieguvuši pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saskaņā ar Imigrācijas likuma 24.panta pirmās daļas 8.punktu. Turklāt, atņemot valsts piešķirto pastāvīgo statusu, tiekot aizskartas viņu tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un pārkāpts tiesiskās paļāvības aizsardzības princips.

Tādējādi apstrīdētā norma neatbilstot Satversmes 1.pantam, 91.panta pirmajam teikumam, kā arī 96.pantam.

ST ir uzaicinājusi Saeimu līdz 28.aprīlim iesniegt tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu.

Lietas sagatavošanas termiņš ir 28.jūlijs. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.

Jau vēstīts, ka pērn 24.septembrī stājās spēkā grozījumi Imigrācijas likumā, kas maina uzturēšanās atļauju saņemšanas kārtību Krievijas pilsoņiem. Grozījumi paredz, ka Krievijas pilsoņiem, kas pirms citas valsts pilsonības saņemšanas bijuši Latvijas pilsoņi vai Latvijas nepilsoņi un uzturas Latvijā ar pastāvīgās uzturēšanās atļauju, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) līdz šī gada 1.septembrim jāiesniedz dokumenti, kas apliecina valsts valodas zināšanas A2 līmenī.

Personai, kura vēlas turpināt uzturēties Latvijā, nezaudējot pastāvīgā iedzīvotāja statusu, līdz 1.septembrim jāsaņem jauna pastāvīgās uzturēšanās atļauja jeb Eiropas Savienības pastāvīgā iedzīvotāja statuss.

Saskaņā ar regulējumu, pārbaudi var nekārtot personas kas ieguvušas pamata, vidējo vai augstāko izglītību akreditētās programmās latviešu valodā. Tāpat pārbaude nav jākārto personām, kas apguvušas akreditētu mazākumtautību izglītības programmu un kārtojušas centralizēto eksāmenu latviešu valodā 9.klasei vai centralizēto eksāmenu latviešu valodā 12.klasei.

Iekšlietu ministrija iepriekš lēsa, ka jaunās Imigrācijas likuma prasības attiecas aptuveni uz 25 000 Krievijas pilsoņu, no kuriem aptuveni 5000 ir vecāki par 75 gadiem.

Iepriekš, lai arī Saeimas Pieprasījumu komisijas diskusijās izskanēja pretēji viedokļi, vairākums deputātu norādīja uz iespēju diskutēt par ilgāka termiņa noteikšanu Krievijas pilsoņiem apgūt latviešu valoda, proti, pārskatot līdz šim noteikto termiņu - 1.septembri.

Komisijas vadītājs Hosams Abu Meri (JV) aģentūrai LETA pieļāva, ka varētu tikt veikti likuma grozījumi, lai noteiktu ilgāku termiņu, kādā Krievijas pilsoņiem jāapliecina latviešu valodas zināšanas. Attiecīga piedāvājuma virzība būtu iekšlietu ministra ziņā.