Šajās dienās paiet gads kopš Krievija iebruka Ukrainā. Jaunā Rīgas teātra mākslinieciskais vadītājs Alvis Hermanis intervijā Neatkarīgajai atzīst, ka šī gada laikā arī viņa apziņa un saprašana ir stipri mainījusies.
"Pirmkārt, es joprojām nespēju līdz galam novērtēt ukraiņu varonību. Tas ir kaut kas neaptverams un nepārvērtējams. Mums Rīgā, Latvijā vajadzētu bezmaz katru otro ielu nosaukt ukraiņu vārdos. Mēs ukraiņiem būsim pateicīgi līdz pastardienai," teic A. Hermanis.
Tajā pašā laikā mums ir Rīgā ir Puškina, Ļermontova, Lomonosova, Maskavas ielas.
"Pirms trijiem mēnešiem man šis jautājums likās pilnīgi nevajadzīgs un nesvarīgs. Pēdējā laikā par šo esmu daudz domājis. Manas domas ir mainījušās. Pats vairākkārt esmu iestudējis Puškinu un atzīstu viņu kā ģeniālu dzejnieku. Bet tas, ka Rīgā ir Puškina iela, bet nav lorda Bairona ielas, kaut ko nozīmē. Tas nozīmē, ka Krievija šeit ir iečurājusi savas robežas. Visur, kur ir salikti Puškina pieminekļi un Puškina ielas, tā ir Krievijas robežu iečurāšana. Tāpat kā vilki mežā apčurā savas teritorijas robežas, tā to dara Krievija ar Puškina ielām. Tas ir jāapzinās. Ja tas mums, latviešiem, liekas pieņemami, tad neko. Nav runa par to, vai Puškins ir ģeniāls dzejnieks, vai impērists, vai vēl kaut kas. Runa ir par ietekmes robežām," intrevijā Neatkarīgajai teic Alvis Hermanis.
Visu interviju ar A. Hermani var izlasīt šeit: Alvis Hermanis: Iestājies totāls nogurums no izslavētās krievu dvēseles sarežģītības. Labi būtu no tās atpūsties