Autovadītājiem šovasar jārēķinās ar neērtībām, jo tieši 2011. gadā paredzēts vērienīgākais finansējums, ko piešķirs dažādi Eiropas Savienības fondi. Salīdzinot ar pērno gadu, šogad autoceļu remontdarbiem ir par 120 miljoniem latu vairāk, un tas nozīmē, ka 2011. un 2012. gadā plānots nodot ekspluatācijā vairāk nekā 600 kilometrus noasfaltētu ceļu.
Divi vērienīgākie darbi būs E22 autoceļa posmā Tīnūži–Koknese un Ludza–Terehova, kurā rekonstruēs kopumā 110 kilometru. Iecerēts atjaunot arī savulaik likvidēto autoceļu fondu, kā arī uzlabot ceļu kvalitātes inspektoru darbu Latvijas valsts ceļu (LVC) Ceļu laboratorijā. Kā norāda LVC valdes priekšsēdētājs Ivars Pāže, svarīgi ir nodrošināt pieejamo resursu kvalitatīvu apgūšanu.
"Šogad autoceļu rekonstrukcijai un būvniecībai paredzētie resursi ir ievērojami pieauguši, tāpēc uzdevums ir ne vien izstrādāt precīzus darba plānus un noteikt prioritātes ceļu remontam, rekonstrukcijai un uzturēšanai, bet arī rūpīgi uzraudzīt iepirkuma procedūras un sekot līdzi darbu kvalitātei, sākot jau ar brīdi, kad potenciālajā objektā tiek veikti pirmie sagatavošanās darbi," ir pārliecināts I. Pāže.
Savukārt satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) uzsver, ka ceļiem paredzēto resursu palielināšana ir iespējama, galvenokārt pateicoties ES fondu līdzekļu piesaistei. "Darba plānā ir gan lieli rekonstrukcijas projekti, gan ceļu un ielu seguma atjaunošana, lai uzlabotu braukšanas apstākļu kvalitāti," komentē U. Augulis, piebilstot, ka ir daudz izdarīts, lai varētu palielināt ceļiem pieejamos finanšu resursus – piemēram, pērn vairākos iepirkumos radies ietaupījums, kas ļāvis piesaistīt papildu līdzekļus galveno autoceļu seguma rekonstrukcijai.
Ministrs īpaši akcentēja, ka šogad ir padomāts ne tikai par valsts galvenajiem autoceļiem, bet arī pašvaldību ielām un ceļiem. Ir būtiski plāni satiksmes drošības palielināšanai – Satiksmes ministrija ir apstiprinājusi 54 projektus satiksmes drošības uzlabošanai 40 Latvijas novados un astoņus projektus Rīgā.
Jau tagad LVC vadība brīdina autovadītājus, ka šovasar uz daudziem ceļiem notiks vērienīgi remontdarbi un būs pamatīgi satiksmes ierobežojumi. Piemēram, uz autoceļa Rīga–Jelgava būs trīs aptuveni desmit kilometru gari remontdarbu posmi, un katrā no tiem satiksmi regulēs četri līdz seši luksofori. Ar līdzīgiem ierobežojumiem jārēķinās arī tiem, kuri brauc pa Ventspils, Liepājas, Vidzemes un Daugavpils šoseju.
"Autovadītājiem iesakām izvēlēties citus alternatīvus maršrutus, jo, piemēram, no Rīgas uz Liepāju var aizbraukt pa četriem asfaltētiem ceļiem. Protams, tie ir nedaudz garāki, bet ir vairāki sakārtoti ceļi, turklāt īsāki, nekā braucot pa galveno šoseju. No Rīgas uz Daugavpili var aizbraukt arī pa Daugavas kreiso krastu, kur pilnībā ir asfaltēts ceļš, turklāt par 70 km īsāks, nekā braucot pa Daugavpils šoseju," atklāj I. Pāže. Autoceļu uzturētāji sola, ka vairāk naudas tiks arī pašvaldībām, lai uzlabotu ielu stāvokli un satiksmes drošību uz ceļiem. No valsts autoceļu fonda programmai piešķirtajiem līdzekļiem pašvaldību autoceļu un ielu finansēšanai šogad plānota 20,36 miljonu latu liela mērķdotācija, kas ir saglabāta iepriekšējā gada līmenī. Savukārt no ERAF, pašvaldību un valsts budžeta līdzekļiem aktivitātē Tranzītielu sakārtošana pilsētās būs apmēram 30 miljoni latu. Vēl sešus miljonus latu atvēlēs satiksmes drošības uzlabošanai pašvaldībām ārpus Rīgas, savukārt trīs miljonus latu – satiksmes drošības uzlabošanai galvaspilsētā. Pašlaik Latvijā ir aptuveni 9000 kilometru asfaltētu un 11 500 kilometru cita seguma ceļu.