Ziema vēl negrasās atkāpties, un, lai gan šogad tā neatnesa lielus, ilgstošus sniegputeņus vai bargu salu, ceļu satiksmes negadījumi neizpalika, komentē Drošas braukšanas skolas vadītājs Jānis Vanks.
Saskaņā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas datiem, kopš gada sākuma līdz 11. februārim Latvijā ir 10 bojāgājušie, bet laikā no gada sākuma līdz 31. janvārim - Latvijas ceļu satiksmē ir 24 smagi cietušie.
Salīdzinot ar šādu pašu periodu iepriekšējos gados, situācija ir nedaudz uzlabojusies, tomēr aizvien ir vairākas lietas, ko varam ņemt vērā, lai nākotnē braukšana ziemā būtu drošāka, īpaši runājot par stūrēšanu un bremzēšanu.
Divas pamatlietas, ko būtu nepieciešams uzlabot gandrīz visiem autovadītājiem, ir stūrēšana un bremzēšana. Mēs pārāk daudz grozām stūri lielos leņķos. Klasiskā situācija - slidens ceļš, pagriež stūri, mašīna nepaklausa un autovadītājs turpina griezt stūri līdz galam, taču tas nav pareizi. Otra lieta ir bremzēšana. Daudzi autovadītāji baidās, ka ieslēgsies ABS, tādēļ nepieciešamības gadījumā nav gatavi ekstremāli ātri nobremzēt, kas ir kritiski svarīgi ļoti daudzās situācijās. Izplatīta kļūda ir arī ceļa seguma nepārbaudīšana. Ja ceļš ir apledojis, svarīgi laikus izvēlēties drošu braukšanas ātrumu un palielināt distanci no priekšā braucošā transportlīdzekļa, lai spētu nokontrolēt automašīnu ekstremālas situācijas gadījumā.
Diemžēl, pētījumi liecina, ka to autovadītāju skaits, kuri jūtas pārliecināti par savām prasmēm vadīt auto ziemā, ir samazinājies. “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati 2021. gadā atspoguļoja, ka 38% šoferu jūtas droši vadīt auto arī ziemā, bet 2022. gadā - 36%. Autovadītāji justos drošāk un riski uz ceļiem mazinātos, ja tiktu apgūta braukšana ekstremālos apstākļos. Arī negadījumu statistika apliecina nepieciešamību uzsākt diskusiju par obligātām apmācībām braukšanā ekstremālos apstākļos, kas katram autovadītājam būtu jāveic noteiktā laikā pēc autovadītāja apliecības iegūšanas. Ja tas netiek izdarīts, atbildīgajām institūcijām būtu tiesības anulēt autovadītāja apliecību. Citās valstīs, piemēram, Slovēnijā, šāda kārtība jau pastāv.
Lai mazinātu riskus, svarīgi arī nepaļauties tikai uz elektroniku, turklāt, ne tikai ziemā, bet arī citos gadalaikos. Drošības sistēmas, kas mūsdienās ir uzstādītas teju ikvienā auto, protams, ir laba lieta un tās ik stundu glābj kāda cilvēka dzīvību, taču tas nenozīmē, ka autovadītājam nav jābūt modram un nav jāattīsta savas braukšanas prasmes.
Šī gada 1. februārī Latvijā kopumā reģistrētas 883 434 autovadītāju apliecības. Tikai janvāra laikā vien autovadītāja apliecības ieguvušas 736 sievietes un 609 vīrieši. Ņemot vērā kopējo iedzīvotāju skaitu Latvijā, tas ir gana liels skaitlis. Lai visi šie autovadītāji, tostarp jaunie, spētu iekļauties satiksmē ar pēc iespējas mazāku risku, mums būtiski jāmaina braukšanas paradumi un kultūra, kā arī jānostiprina braukšanas prasmes, tostarp ziemas apstākļos.
Kamēr vēl neesam nonākuši līdz obligātajām apmācībām braukšanā ekstremālos apstākļos vai pat plašākai diskusijai par to, katrs autovadītājs var atrast vietu, kur nav citu auto un risku satiksmes drošībai, lai izmēģinātu bremzēšanu, lai saprastu, kā auto uzvedas, cik ātri bremzē. Labāk būt gatavam ekstrēmām situācijām uz ceļa un nekad tās nepiedzīvot, nevis otrādi.
