Dzelzceļa kravu plūsmas Baltijas valstīs turpinās kristies un arī optimistiskā scenārija gadījumā, ja karš Ukrainā beigsies un attiecības ar Krieviju pamazām normalizēsies, pie kādreizējiem kravu apjomiem atgriezties neizdosies, intervijā aģentūrai LETA sacīja Igaunijas uzņēmējs miljonārs Oļegs Osinovskis, kuram piederošās "Skinest Grupp" viens no pamatdarbības veidiem ir dzelzceļa transports.
Osinovskis skaidroja, ka Krievijas sāktais karš ir mainījis gandrīz visu loģistiku - Eiropas Savienība ieviesa sankcijas, Krievija ieviesa sankcijas, Ukraina ir izolēta no 1520 milimetru platuma dzelzceļa tīkla, jo pa vidu ir tai naidīgā Baltkrievija. Tas viss ir novedis pie kravu apjoma samazinājuma. 2022.gada pirmajā pusē gan tas vēl nebija tik spēcīgi jūtams, bet ceturtajā ceturksnī kritums jau bija liels un turpmāk tikai palielināsies, prognozēja Osinovskis, piebilstot, ka Baltijas valstis tomēr robežojas tikai ar Krieviju un Baltkrieviju, un tas nozīmē, ka dzelzceļa kravu plūsmas turpinās kristies.
Vienlaikus Osinovskis atzina, ka kravu plūsma no austrumu puses samazinājās jau arī pirms kara sākuma. Igaunijā kravu plūsma samazinājās jau no 2007.gada pēc tam, kad Tallinā tika pārvietots padomju armijas karavīru piemineklis. Latvijā tas bija vērojams pēdējos gados.
"Par tādiem kravu apjomiem, kādi Latvijā bija, piemēram, 2012., 2013. vai 2014.gadā, vajag vienkārši aizmirst - tādu vairs nebūs nekad. Tādēļ tiem, kuri šodien sapņo par kādreizējiem 60 miljoniem tonnu, to vajag aizmirst. Tad vienkārši bija dažādu apstākļu sakritība, kura nekad neatkārtosies. Ja Latvijā būs 20 miljoni tonnu dzelzceļa kravu, tas būs jau izcili labi. Es domāju, ka būs mazāk," teica Osinovskis.
Uzņēmējs skaidroja, ka Igaunijas valdība pieņēma lēmumu, ka Igaunijas valsts uzņēmums "Operail" no 1.janvāra nevedīs kravas, kuras ir iekrautas Krievijas dzelzceļa stacijās, un kravas, kuras tiek sūtītas uz Krievijas dzelzceļa stacijām.
"Ja jūs man jautāsiet, vai šis lēmums ir prātīgs, tad emocionāli - neapšaubāmi, jā. Taču, ja mēs lūkojamies pragmatiski, tad, ja mūsu mērķis ir nodarīt Krievijai ekonomiskus zaudējumus, lai tā nevarētu finansēt karu Ukrainā, tad no šī viedokļa šim lēmumam īsti lielas jēgas nav, jo, pat ja visas Baltijas valstis pilnībā pārtrauks dzelzceļa satiksmi ar Krieviju, Krievija to, visdrīzāk, pat nepamanīs, bet mums pašiem tas iegriež," skaidroja Osinovskis.
Igaunijā pašlaik bez "Operail" ir trīs aktīvi kravu pārvadātāji - Silamē osta, "Go Rail" un "LDz Cargo". Arī Osinovska uzņēmums "Skinest Rail" ir pārvadātājs, bet pašlaik ar to aktīvi nenodarbojas. Pašlaik "LDz Cargo" strādā vienā maršrutā un ved kravas no Paldisku ostas uz Koidulas staciju pie Igaunijas un Krievijas robežas.
"Ja nemaldos, viņi ved palmu eļļu. Uz Paldisku ostu tiek atvesta eļļa, tad to sapilda dzelzceļa cisternās un "LDz Cargo" to ved līdz robežai. Es personīgi tur neko sliktu nesaskatu," teica Osinovskis.
Viņš piebilda, ka pašlaik Eiropā neviens, kuram ir kaut cik veselā saprāta, vispār neķeras klāt pie sankcijām pakļautu preču pārvadāšanas. Zinot, kādi ir likumi, tas var nozīmēt biznesa nāvi. Taču Osinovskis norādīja, ka šeit ir arī morāles aspekts, un daudzi uzņēmumi principā nevēlas strādāt ar Krievijas kravām - arī ar tām, kas nav pakļautas sankcijām.
"Vai "LDz Cargo" kā valsts uzņēmumam ir vai nav jāseko morāles principiem - tas ir labs jautājums," teica Osinovskis.
Viņš piebilda, ka, prognozējot nākotni, jāņem vērā, ka 2013.-2014.gadā Krievija joprojām būvēja savas ostas Baltijas jūrā, ar pilnu jaudu nestrādāja Ustjlugas komplekss, Novorosijska un citas ostas. Šodien tas viss strādā.
"Tādēļ arī tajā gadījumā, ja viss būs labi, attiecības normalizēsies, rēķināties ar tādiem kravu apjomiem kā kādreiz nevar. Tas ir izslēgts. Ja kāds saka, kā būs tāpat, kā bija, tad vienīgā atbilde ir - nebūs," uzsvēra Osinovskis.