Brīvdienās drošības apsvērumu dēļ 22 Ukrainas un Krievijas pilsoņiem liegta ieceļošana Latvijā

© f64.lv, Kaspars Krafts

Nedēļas nogalē drošības apsvērumu dēļ 22 Ukrainas un Krievijas pilsoņiem liegta ieceļošana Latvijā, informē Valsts robežsardze.

Piektdien četriem Krievijas un vienam Ukrainas pilsonim ieceļošana Latvijā liegta drošības apsvērumu dēļ.

Sestdien iebraukšana liegta desmit Ukrainas un vienam Krievijas pilsonim, bet svētdien vēl trīs Ukrainas un trīs Krievijas pilsoņiem.

Kopš Krievijas plašā iebrukuma Ukrainā ieceļošana Latvijā saistībā ar Valsts drošības dienesta (VDD) identificētiem riskiem nacionālajai drošībai kopumā liegta vairāk nekā 100 Ukrainas pilsoņiem, februāra vidū aģentūrai LETA atzina VDD.

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā aizvadītā gada 24.februārī VDD sadarbībā ar Valsts robežsardzi Latvijas austrumu robežas šķērsošanas punktos veic pastiprinātu Latvijā ieceļojošo ārvalstnieku kontroli.

Pārbaudes laikā iegūstot informāciju, kas liecina par ārvalstnieka radītiem riskiem Latvijas nacionālajai drošībai, VDD sniedz robežsardzei rekomendāciju liegt ārvalstniekam ieceļošanu Latvijā.

Ārvalstnieki, kas Latvijā vēlas ieceļot no Krievijas vai Baltkrievijas, tiek pārbaudīti neatkarīgi no to valstiskās piederības.

Ieceļošana Latvijā galvenokārt tiek liegta ārvalstniekiem, tajā skaitā Ukrainas pilsoņiem, kuri ar savu darbību un publiskajiem izteikumiem atbalsta Krievijas agresiju un intereses, kā arī ir iesaistīti dažādās noziedzīgās darbībās, norādīja dienestā.

Pārrunu laikā šie ārvalstnieki bieži sniedz nepatiesu informāciju, kā arī atsakās apliecināt gatavību ievērot Latvijas tiesību normas. Ņemot vērā dienesta darba specifiku, VDD detalizētāk nekomentēja savu darba metodiku un riska faktoru kopumu, kuram pievērš īpašu uzmanību.

Pērn 19.septembrī spēkā stājās Ministru kabineta noteiktie ierobežojumi Krievijas pilsoņu - Šengenas īstermiņa vīzu turētāju - ieceļošanai Latvijā nebūtiskiem mērķiem, piemēram, tūrisma un atpūtas nolūkos. Tādus pašus ierobežojumus noteica Igaunija, Lietuva un Polija.

Latvijā

Gandrīz 17 miljoni eiro – tāda ir summa, kas tiks izmaksāta 56 Latvijas zinātnisko institūciju realizējamajiem projektiem. Ir noslēdzies Fundamentālo un lietišķo projektu projekts (FLPP) un pieņemts lēmums par finansējuma piešķiršanu, kā īstenošana tiks sākta 2026. gada 1. janvārī. Kopumā projektu konkursā tika izvērtēti 623 iesniegumi no 30 zinātniskajām institūcijām. Inženierzinātņu tēmas sabiedrībai ir mazāk saprotamas, taču sociālo zinātņu sadaļa liek ieplest acis… Bet – jā, naudas mums ir vairāk nekā jebkad agrāk, tāpēc pētīt var pilnīgi visu.

Svarīgākais