Padomju pieminekļu demontāža vēl neko neatrisina, norāda vēsturnieks

Padomju pieminekļu demontāža vēl neko neatrisina, un Latvijā nav būtībā veikta okupācijas perioda analīze, lai samērotu pretošanās un kolaborācijas dimensijas, piektdien Dailes teātra un fonda "Mākslai vajag telpu" diskusijā "Kā nosargāt valsti" atzina Latvijas Okupācijas muzeja Publiskās vēstures nodaļas vadītājs Gints Apals.

Diskusijas sadaļā runājot par pērn sākto plašo atbrīvošanos no padomju totalitārā mantojuma pieminekļu izskatā, Apals norādīja, ka situācija var būt pretrunīga, jo pilnībā piekrist pozitīvismam vēl nevar.

"Viena lieta ir noņemt simbolus, lai gan īstenībā vēl ir daudz simbolu. Bet tas neko vēl neatrisina. Nav norēķināšanās ar pagātni, nav okupācijas perioda analīzes pēc būtības, lai samērotu pretošanās un kolaborācijas dimensijas. Mēs neesam kolaborācijas jautājumu risinājuši vispār, un tas ir ļoti grūts jautājums mums nākotnei. Ja mēs to neatrisinām, tad labāku nākotni uzbūvēt nevaram. Otrs jautājums ir paradokss - mēs varam noņemt pieminekļus, bet Rīgā ir vairāk krievu valodas. Tā ir realitāte," uzsvēra Apals.

Vēsturnieks norādīja, ka ir jauki domāt un paļauties, ka piederība NATO un Eiropas Savienībai ir mūžīga lieta, bet tā ir militāri politiska dimensija. "Vēl pastāv postpadomju telpa, kas nāk caur šo Krievijas sākto karu Ukrainā un kas velk mūs atpakaļ pie sevis iekšā. Ta velk šajā kultūras un valodas dimensijā," piebilda vēsturnieks.

Apals aicināja pievērst uzmanību bijušā Ukrainas prezidenta biroja padomnieka Oleksija Arestoviča nesenajai intervijai Latvijas Televīzijā, kas norisinājās krievu valodā. Protams, Arestoviča paustā saturs ir pilnīgi cits nekā Kremļa propagandas darbonim Vladimiram Solovjovam, bet tā valoda ir tā pati. "Mēs vēlamies iet atpakaļ pasaulē, kur visi sarunāsimies krieviski," piebilda vēsturnieks.