Aptauja: Krievijas pretvīrusu programmatūra Latvijā ir populārākā arī gadu pēc kara Ukrainā

Katrs desmitais (11%) Latvijas iedzīvotājs izmanto darba datoru personiskām vajadzībām, liecina IT drošības uzņēmuma “ESET Latvija” un “NielsenIQ” veiktā aptauja. Iepazīstoties ar aptaujas rezultātiem, kiberdrošības eksperti ir ne mazāk pārsteigti par Krievijas pretvīrusu programmas pieaugošo popularitāti Latvijas iedzīvotāju un darba devēju vidū pat kara laikā Ukrainā.

Drošības riski, lietojot darba datoru personīgām vajadzībām

Salīdzinot ar citām iedzīvotāju grupām, 25 - 34 gadus veci respondenti visvairāk (15%) norāda, ka viņiem mājās nav personīgo datoru. Tas ļauj pieņemt, ka jaunieši nevairās lietot darba vietu nodrošinātos datorus personiskām vajadzībām.

“Tas, ka arvien mazāk cilvēku iegādājas datorus personīgai lietošanai, neizbrīna - daļai iedzīvotāju darba devējs ļauj ņemt darba datoru uz mājām un šajā gadījumā tie, visticamāk, tiek lietoti arī personiskām vajadzībām. Arī pēc Covid-19 pandēmijas daudzi uzņēmumi ļauj strādāt attālināti. Vienlaikus ir būtiski apzināt iespējamos kiberdrošības riskus, piemēram, ja darba dators tiek pieslēgts mājas Wi-Fi tīklam, kur citas ierīces nav aizsargātas, var rasties uzlaušanas risks. Tāpat, ja darba dators tiek dots bērniem, var rasties risks, ka tiek lejupielādētas apšaubāmas izcelsmes spēles vai apmeklētas neuzticamas mājaslapas, līdz ar to ierīcē var nonākt vīrusi. Ja datoram nav atbilstošas ​​aizsardzības, tas tiks inficēts,” stāsta “ESET Latvija” IT inženieris Egils Rupenheits.

“Ja uzņēmums dot datoru, ko var iznest ārpus darba vietas, jāatceras, ka datora drošību var nodrošināt jebkurā laikā un vietā, taču par to ir jādomā proaktīvi un jāievieš drošības risinājumi, kas strādās uz individuālās iekārtas un apdraudējuma gadījumā par to paziņos atbildīgajai personai. Datoros esošo informāciju ir arī jāšifrē, lai datora pazaudēšanas gadījumā nebūtu iespējams piekļūt konfidenciālai informācijai, kā arī jāizmanto datu noplūdes novēršanas risinājumi un tā lietotājam nedrīkst piešķirt administrēšanas tiesības. Lai nodrošinātu iepriekšminētās drošības prasības, arvien vairāk tiek lietoti mākoņrisinājumi, kas ir ērti ieviešanā, neprasa resursus uzturēšanā un ir ar plašākām automatizācijas iespējām, kas samazina drošības pārskatīšanai nepieciešamo laiku,” uzsver E.Rupenheits.

Jaunie draudi

Aptaujas dati liecina, ka 33% iedzīvotāji var nosaukt kāda pretvīrusa programma tiek lietota darba datorā, savukārt 47% respondentu uz šo jautājumu nevar atbildēt. Labāka situācija ir tad, ja tiek jautāts par personīgo datoru - 59% respondentu var nosaukt pretvīrusa programmu, kuru lieto mājas datorā. Taču būtiski, ka joprojām liela daļa iedzīvotāju personīgajā datorā nelieto pretvīrusa programmu (15%) vai lieto bezmaksas pretvīrusa programmu (23%). Līdzīga situācija ir ar viedtelefoniem - 21% aptaujāto nelieto pretvīrusa programmu viedierīcē, savukārt 32% nemāk atbildēt, vai to dara.

“Kā rāda aptauja, iedzīvotājiem trūkst zināšanu par kiberdrošību, tai skaitā par viedtelefonu drošību, kurai jāvelta tāta pati uzmanība kā datoru drošībai, jo viedtelefonā, piemēram, veicam gan privātos maksājumus un uzglabājam svarīgu privāto informāciju, gan bieži vien to lietojam darba vajadzībām. Kādus soļus veikt, lai nekļūtu par kibernoziedznieku upuriem? Pirmkārt, savās ierīcēs lejupielādēt atjauninājumus, kurus regulāri izlaiž visi operētājsistēmu un programmu izstrādātāji. Otrkārt, pievērst uzmanību e-pastam, kas ir viens no biežākajiem kiberuzbrukumu veidiem. Tas nozīmē ievērot piesardzību, saņemot e-pastus no nepazīstamiem adresātiem vai tādus, kuri rada satraukumu un mudina veikt tūlītējas darbības, piemēram, atvērt linku, lai apstiprinātu savu identitāti, vai lejupielādēt pielikumus. Treškārt, sērfojot internetā, ignorēt reklāmas ar vilinošiem piedāvājumiem. Ceturtkārt, būt piesardzīgiem lejupielādējot bezmaksas programmas, kas attiecas arī uz pretvīrusu programmām. Tā vietā lietot starptautiski atzītu kiberdrošības uzņēmumu programmas, piemēram, “ESET”, kura ir radīta Eiropas Savienībā un pasargā 110 miljonus lietotāju visā pasaulē,” saka IT inženieris Egils Rupenheits.

“NielsenIQ” aptauja arī atklāj, ka pēc kara sākuma Ukrainā aptaujāto vidū Krievijas “Kaspersky Lab” pretvīrusa programma tiek lietota vēl vairāk. Pēdējos gados šī programma ir bijusi nemainīgi populārākā Latvijā - saskaņā ar “NielsenIQ” 2020. gadā to lietoja 14%, 2021. gadā - 18%, 2022. gadā lietotāju skaits pieauga līdz 19%.

“Lai gan boikotējam biznesus, kas darbojas šajā nedraudzīgajā valstī, lietotāju skaits Krievijas programmatūrai Latvijā tikai turpina palielināties. Jau 2018. gadā Latvijas Drošības policija izplatīja aicinājumu uzmanīties no Krievijā radītām pretvīrusa programmām - valsts iestādēm tādas nelietot, savukārt privātpersonām ieteica aizdomāties par iespējamiem riskiem. Šogad arī Eiropas Parlamenta (EP) deputāte Sandra Kalniete publiski atgādināja, ka nedrīkst pieļaut augsta riska valstu ražotāju, piemēram, “Kaspersky” produktu izmantošanu vitāli svarīgās un jutīgās nozarēs, kurās var tikt apdraudēta datu konfidencialitāte,” saka E. Rupenheits.

Kiberdrošības eksperts, skaidrojot aptaujas rezultātus, piebilst, ka drošības programmatūras nozīmi, darbību un priekšrocības var būt grūtāk apjaust. Uzskatāmi piemēri ir banku un maksājumu aizsardzība, ugunsmūris nesankcionētas piekļuves novēršanai, paroļu pārvaldnieks, savukārt, lietojot interneta pārlūku, tiek identificētas reklāmprogrammatūras un citi vīrusi, brīdinot par nedrošām vietnēm, personīgo datu izkrāpšanu un citiem riskiem.

“Faktori, kuriem jāpievērš uzmanība, izvēloties pretvīrusa programmatūru, ir vairāki - cik ilgi tā ir tirgū, cik ērti to ir lietot, vai būs pieejams atbalsts, ja radīsies jautājumi vai problēmas, un kas ir tās izcelsmes valsts. Ieteiktu izvēlēties Eiropā izstrādātus risinājumus, nevis no valstīm, kurās nav īsti skaidrs, cik liela informācijas kontrole tiek īstenota no politiskās varas puses,” stāsta E. Rupenheits.