Finanšu izlūkošanas dienests (FID) pagājušā gadā ir saņēmis 281 aizdomīgu darījumu ziņojumu par Eiropas Savienības (ES) ieviesto sankciju apiešanu, intervijā aģentūrai LETA sacīja FID priekšnieka pienākumu izpildītājs Toms Platacis.
Tostarp visbiežāk ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem FID saņem no kredītiestādēm, bet ziņojumu skaits sāk pieaugt arī, piemēram, no grāmatvežiem, kā arī šogad gaidāms, ka FID saņems ziņojumus par sankciju apiešanu arī no auditoriem.
Platacis prognozēja, ka šogad FID varētu saņemt līdzīgu vai pat lielāku skaitu ziņojumu nekā pagājušajā gadā.
Viņš uzsvēra, ka kopējais aizdomīgu darījumu ziņojumu skaits pērn ir nedaudz virs sešiem tūkstošiem, tādēļ ziņojumi par sankciju apiešanu veido diezgan būtisku darba daļu. Visiem šiem ziņojumiem ir visaugstākā prioritāte un katrs tiek padziļināti izskatīts. Lielākā daļa, pēc FID analīzes, tiek nosūtīta tālākai izmeklēšanai pēc piekritības Valsts drošības dienestam (VDD) vai Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvaldei.
Visbiežāk FID saņem ziņojumus par tā saucamajām sektorālajām sankcijām, kad uz Krieviju vai Baltkrieviju nedrīkst eksportēt un importēt konkrētas preces, bet ir uzņēmumi vai cilvēki, kas to tomēr cenšas darīt.
Ziņojumu skaits pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā ir pieaudzis katru mēnesi un lielākais skaits bija pērn novembrī - 50 ziņojumu. Decembrī un janvārī bija vērojams neliels kritums, bet tas, pēc FID pārstāvja teiktā, ir paredzami gadu mijas mēnešos.
Platacis atzina, ka sankciju apiešanas gadījumu skaita pieaugums ir saistīts gan arvien plašākajām sankcijām, kuras Eiropas Savienība (ES) pēc iebrukuma Ukrainā attiecināja uz Krieviju un Baltkrieviju, gan ar to, ka cilvēki ir izdomājuši, kā sankcijas apiet.
"Turklāt lielākajā daļā ziņojumu mēs redzam, ka cilvēki nevis netīšām vai nezināšanas dēļ, bet apzināti ir vēlējušies apiet sankcijas, ļoti labi apzinoties, ka tā nedrīkst un tas ir aizliegts. Peļņas nolūkos cilvēki vienalga cenšas izdomāt kādas shēmas," atzina FID vadītājs.
Visbiežāk redzamā shēma ir, ka uzņēmums, kurš jau gadu desmitiem ir sadarbojies ar Krieviju, reģistrē jaunu uzņēmumu un atver bankas kontu kādā trešajā valstī, kas nav pakļauta sankcijām. Visbiežāk tas notiek kādā no NVS valstīm.
"Un viss tieši tas pats, kas pirms tam ir noticis pa taisno ar Krieviju, tagad notiek caur trešo saskares punktu. Ir atsevišķi gadījumi, kad mēs redzam tādus oportūnistus, kas sankcijas tieši redz kā iespēju savam biznesam. Pret tiem, protams, nav nekādas tolerances, bet šādu gadījumu nav daudz. Ir arī atsevišķi gadījumi, kad sankciju pārkāpumi tiek veikti nezināšanas dēļ, bet tie tiešām ir atsevišķi gadījumi," stāstīja Platacis.
Visbiežāk ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem FID saņem no kredītiestādēm, bet ziņojumu skaits sāk pieaugt arī no citiem sektoriem. Kā piemēru Platacis minēja ziņojumus no grāmatvežiem.
"Tieši sankciju kontekstā no viņiem ir palielinājies ziņojumu skaits un tiešām kvalitatīvu ziņojumu skaits. Iespējams, tas ir saistīts arī ar cilvēciskajiem, ne tikai profesionālajiem faktoriem. Mēs prognozējam, ka šogad sāksim saņemt ziņojumus par sankciju apiešanu arī no auditoriem, jo pašlaik notiek uzņēmumu 2022.gada darbības pārskatu auditi. Mēs sagaidām, ka, pēc auditu veikšanas, varētu parādīties ziņojumi par sankciju apiešanu," prognozēja FID vadītājs.
Viņš norādīja, ka pēc aizdomīgo darījumu ziņošanas nosūtīšanas tālāk kriminālprocesi ir sākti gan Valsts drošības dienestā, gan Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldē.
No ES Krievijas uzņēmumiem un personām ir aizliegts pārdot vai piegādāt preces un tehnoloģijas, kuras ir saistītas ar gāzes un naftas industriju, aviācijas un kosmosa industriju, transportu un telekomunikācijām, militāro un aizsardzības sektoru, ķimikālijas, ko var izmantot ķīmisko ieroču izgatavošanai, preces ar divējādu pielietojumu, ko var izmantot arī militārām vajadzībām.
Jau vēstīts, ka aizvadītajā gadā ir pieaudzis Latvijas eksports uz Krievijas kaimiņvalstīm, turklāt straujš eksporta kāpums ir vērojams virknē preču kategoriju, kurās ietilpst ES sankcijām pakļautas preces. Centrālās statistikas pārvaldes dati par ārējo tirdzniecību liecina, ka, piemēram, uz Kazahstānu Latvijas preču eksports pērn ir sasniedzis 118 miljonu eiro vērtību, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā 2021.gadā. Uz citām NVS valstīm eksporta vērtība ir zemāka, taču izcelšanas vērta ir arī, piemēram, Kirgizstāna, uz kuru Latvijas eksporta apmēri ir auguši 3,5 reizes - līdz 24 miljoniem eiro, un Armēnija, uz kuru eksports pieaudzis 2,7 reizes - līdz 23 miljoniem eiro.