Ukraiņu bēgļu bērni varēs nekārtot mācību gada noslēguma pārbaudījumus

© Dmitrijs Suļžics/f64

Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas paredz, ka Ukrainas iedzīvotāji šajā mācību gadā varēs nekārtot noteiktos valsts pārbaudes darbus, mācību gadu pabeidzot ar liecību.

Kā aģentūru LETA iepriekš informēja Izglītības un zinātne ministrijā (IZM), Latvijā esošajiem Ukrainas iedzīvotājiem, kuri mācās 12.klasē un kuri izlems nekārtot eksāmenus, būs tiesības atkārtoti mācīties tajā pašā klasē un apgūt visus izglītības programmā ietvertos mācību priekšmetu kursus. Saņemt liecību un atkārtoti mācīties 12.klasē varēs arī tie ukraiņu jaunieši, kas izlems kārtot valsts pārbaudes darbus, bet kādā no tiem nebūs ieguvuši vērtējumu.

Savukārt, ja netiek kārtoti valsts pārbaudījumi 9.klasē vai netiek iegūts vērtējums kādā no tiem, Ukrainas iedzīvotājs saņems liecību un viņam būs pienākums atkārtoti mācīties 9.klasē, jo Latvijā pamatizglītības ieguve ir obligāta.

IZM skaidroja, ka Ukrainas iedzīvotāji Latvijas izglītības iestādēs sāka mācīties tikai no 2022.gada marta un vēlāk, tāpēc viņu apgūtais zināšanu apjoms 2023.gada pavasarī var atšķirties no eksāmenos izvirzītajām prasībām. Arī latviešu valodas zināšanas ukraiņu jauniešiem neesot līdzvērtīgas Latvijas skolēnu valodas prasmei.

Vienlaikus IZM uzskata, ka latviešu valodas zināšanu līmenis var nebūt traucēklis kvalifikācijas eksāmena kārtošanai profesionālajā izglītībā, kur daļa no eksāmena ir praktisko iemaņu demonstrēšana. Tāpēc profesionālajā izglītībā Ukrainas iedzīvotājs 2022./2023. mācību gadā kārtos profesionālās kvalifikācijas eksāmenu atbilstoši valsts profesionālās vidējās izglītības standarta prasībām, bet varēs nekārtot citus valsts profesionālās vidējās izglītības standartā noteiktos valsts noslēguma pārbaudījumus.

Šādā gadījumā Ukrainas iedzīvotājs ir tiesīgs turpināt apgūt profesionālās vidējās izglītības programmas vispārējās izglītības saturu.

Arī pagājušajā mācību gadā Ukrainas iedzīvotāji, kuri ieguva vispārējo izglītību, varēja nekārtot attiecīgajā izglītības pakāpē noteiktos valsts pārbaudes darbus. Valsts izglītības informācijas sistēmas dati liecina, ka 139 jaunieši ieguva apliecību par pamatizglītības ieguvi un 62 Ukrainas iedzīvotāji saņēma atestātu par vispārējās vidējās izglītības ieguvi. Šajā mācību gadā 9.klasē izglītību iegūst 194, bet 12.klasē - 8 Ukrainas iedzīvotāji.

Pēc datiem uz 2023.gada 13.februāri, kopumā Latvijas vispārējās izglītības iestādēs izglītības ieguve nodrošināta 4291 Ukrainas iedzīvotājam. No tiem 1499 bērni apgūst pirmsskolas izglītības programmas, bet 2792 mācās 1.-12. klasē. Savukārt 96 Ukrainas iedzīvotāji apgūst profesionālās vidējās izglītības programmas.

Grozījumi likumā precizē arī atbalsta mehānismus Latvijā esošajiem Ukrainas iedzīvotājiem, kuri Ukrainā pirms 2022.gada 24.februāra pildījuši akadēmiskā un zinātniskā personāla amata pienākumus. Ukrainas pētniekiem Latvijā tiks turpināta atbalsta sniegšana, piešķirot viņiem pētniecības stipendijas 900 eiro mēnesī apmērā, ja stažēšanās iespējas viņiem nodrošina Latvijas augstskola vai koledža vai arī Latvijas zinātnisko institūciju reģistrā reģistrēta zinātniskā institūcija.

Latvijā

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.