Pirmdiena, 6.maijs

redeem Didzis, Gaidis

arrow_right_alt Latvijā

Ievēlēti parlamentārie izmeklētāji finanšu sektora "kapitālā remonta" seku vērtēšanai [papildināts]

© Ģirts Ozoliņš/f64

Saeima šodien darbam parlamentārās izmeklēšanas komisijā par finanšu sektora "kapitālā remonta" apstākļiem un tā radītajām sekām ievēlēja partiju pieteiktos kandidātus.

Partiju "Latvija pirmajā vietā" (LPV), kas ir galvenā virzītāja jaunās izmeklēšanas komisijas izveidei, pārstāvēs Saeimas deputāts Vilis Krištopans. Komisija Krištopanu šodien arī ievēlēja par tās priekšsēdētāju.

No "Jaunās vienotības" komisijā strādās deputāts Edmunds Jurēvics, no "Apvienotā saraksta" - parlamentārietis Andris Kulbergs, no "Progresīvajiem" - deputāts Andris Šuvajevs, bet Zaļo un zemnieku savienību (ZZS) - parlamentārietis Harijs Rokpelnis.

Nacionālo apvienību izmeklēšanas komisijā pārstāvēs parlamentārietis Ģirts Lapiņš un partija "Stabilitātei" - deputāte Viktorija Pleškāne.

Iepriekš neoficiāli izskanējis, ka komisijas priekšsēdētāja amatam varētu tikt virzīta Krištopana kandidatūra, taču viņa nonākšana komisijas vadītāja amatā atkarīga no tā, vai par to spēs vienoties visas četras opozīcijas partijas.

Kā ziņots, 34 deputāti rosinājuši izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai izvērtētu finanšu sektora "kapitālā remonta", kas saistīts ar centieniem stiprināt valsts uzraudzību, negatīvās sekas uz valsts finanšu un kapitāla tirgus sistēmu un izmeklētu iespējamu "PNB bankas" novešanu līdz maksātnespējai, AS "ABLV Bank" novešanas līdz piespiedu pašlikvidācijai apstākļus, kā arī "Baltic International Bank" darbības apturēšanas apstākļus.

Satversme nosaka, ka Saeimai jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa deputātu.

Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli parlamentārās izmeklēšanas komisijai ir tiesības atbilstoši tam noteiktajam uzdevumam uzaicināt un uzklausīt jebkuru personu, tajā skaitā arī privātpersonu, un, ja nepieciešams, pieaicinot lietpratējus, izdarīt revīzijas valdības, pašvaldību un privātajās iestādēs un uzņēmumos, ja privātās iestādes un uzņēmumi tieši vai netieši saņem valsts pabalstus, kredītus vai pasūtījumus vai piedalās valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijā.

Jau vēstīts, ka pēc LPV iniciatīvas kopā ar ZZS un "Stabilitātei" iepriekš tika savākti 34 deputātu paraksti komisijas izveidošanai.