Finanšu izlūkošanas dienests (FID) pagājušā gadā ir saņēmis 281 aizdomīgu darījumu ziņojumu par sankciju apiešanu. FID priekšnieka pienākumu izpildītājs Toms Platacis intervijā aģentūrai LETA šogad prognozē līdzīgu, ja ne vēl lielāku ziņojumu skaitu kā pagājušajā gadā.
Vaicāts vai bieži tiek saņemti ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem, kuri varētu būt saistīti ar sankciju pārkāpšanu vai apiešanu, Toms Platacis stāsta: "Uz FID attiecas aizdomīgu darījumu ziņojumi par sankciju apiešanu. Interesanti ir tas, ka likumā ir noteikts, kas ir sankciju pārkāpšana, bet nekur nav pateikts, kas ir sankciju apiešana. Tādēļ mēs esam izstrādājuši vadlīnijas un kopā ar Valsts drošības dienestu (VDD) esam to definējuši. Principā par sankciju apiešanu signalizē tas, ka darījums iekļauj lieku soli, kurš norāda, ka kaut kas tiek slēpts. Ziņojumus galvenokārt saņemam no kredītiestādēm, bet saņemam arī no citiem sektoriem.
Pagājušajā gadā esam saņēmuši 281 aizdomīgu darījumu ziņojumu par sankciju apiešanu. Tas varbūt neizklausās daudz, bet kopējais aizdomīgu darījumu ziņojumu skaits pērn ir nedaudz virs 6000, tādēļ ziņojumi par sankciju apiešanu veido diezgan ievērojamu darba daļu. Visiem šiem ziņojumiem ir visaugstākā prioritāte, un katrs tiek padziļināti izskatīts. Lielākā daļa pēc FID analīzes tiek nosūtīta tālākai izmeklēšanai pēc piekritības vai nu VDD, vai nu Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvaldei. Lai būtu redzama atšķirība, varu teikt, ka 2020. un 2021.gadā bija attiecīgi 12 un 13 ziņojumi par sankciju apiešanu. Arī, ja mēs skatāmies pa mēnešiem, tad kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā 24.februārī un arvien jaunu sankciju kārtu ieviešanas, ziņojumu skaits ir pieaudzis katru mēnesi. Lielākais skaits bija pērn novembrī - 50 ziņojumi. Decembrī un janvārī ir neliels kritums, bet tas ir sagaidāms gadumijas mēnešos.
Kopumā mēs šogad prognozējam līdzīgu, ja ne vēl lielāku, ziņojumu skaitu, salīdzinot ar pagājušo gadu."
Atbildot uz jautājumu: Vai, ņemot vērā tagad iegūto praktisko pieredzi, valstij kaut kas būtu jādara, lai situāciju sakārtotu, FID vadītājs informē: "
Interesanti ir tas, ka ES nav viena izcila modeļa, kā strādāt ar sankciju apiešanas gadījumiem. Mēs decembra sākumā rīkojām ikgadējo konferenci par sankcijām, kas izvērtās par apmeklētāko pasākumu FID vēsturē, piedalījās vairāk nekā 1000 cilvēki, līdz ar to tēmas aktualitāte ir skaidri redzama. Viens no mērķiem bija mācīties no ASV ekspertiem. ASV ir atsevišķa institūcija - ASV Finanšu ministrijas Ārvalstu aktīvu kontroles birojs (OFAC) -, kura gan sankcijas nosaka, gan pēc tam piemēro. Manuprāt, tas ir visvienkāršākais un labākais modelis. ES tā nav - proti, ES nosaka sankcijas politiskā līmenī, bet nav vienas institūcijas, kas sekotu to piemērošanai. Vēl vairāk - arī valstu līmenī nav vienas institūcijas, kura tam sekotu. Rezultātā pilnīgi visās ES valstīs šis process ir sadrumstalots.
Tādēļ noteikti varētu konceptuāli domāt, kā šo procesu uzlabot. Vienlaikus arī konferences secinājums bija, ka Latvija pašlaik ir viena no līderēm cīņā pret sankciju apiešanu un pārkāpumiem. Mums no pirmās dienas ir izcila koordinācija starp visām uzraudzības iestādēm - ir daudz platformu, kurās mēs ļoti ātri un veiksmīgi savstarpēji apmaināmies ar informāciju. Tādēļ, protams, ir ko uzlabot, bet mēs galīgi nevaram teikt, ka mēs šajā ziņā būtu sliktāki par citiem."