Didzim Šmitam ir plāns, kā samazināt pārtikas cenas veikalos

© Ģirts Ozoliņš/F64

Augstās pārtikas cenās Latvijā aizvien raisījušas plašas diskusijas par to vai tirdzniecībā piemērotie uzcenojumi ikdienā nepieciešamajām precēm nav pārāk augsti. Dzīves dārdzības kontekstā šī problemātika nav palikusi nepamanīta arī zemkopības ministram Didzim Šmitam, kurš intervijā “Neatkarīgajai” sola censties rast cenu jautājuma risinājumus palielinot konkurenci tirdzniecības nozarē.

Sarunā ar “Neatkarīgo” ministrs uzsvēra, ka pagājušajā nedēļā tiekoties ar tirgotājiem esot norādījis, ka, ņemot vērā vietējā tirgus apmērus, valdībā vai Saeimā varētu tikt rosinātas likumdošanas izmaiņas ar kuru palīdzību varētu veikt vietējā tirgus diversifikāciju. Ministrs norāda uz to, ka daudzās Rietumeiropas valstīs - Vācija, Francija, Šveice, tāpat arī kaimiņos esošajā Polijā nesen ir noteikts regulējums, lai veicinātu arī mazu tirdzniecības vietu pastāvēšanu. Tam ir ļoti būtiska nozīme tikai no ekonomiskā, bet arī no sociālā viedokļa. Pēc D. Šmita domām, virzība uz to varētu notikt nosakot lielveikaliem darbības laiku ierobežojumus. “Francijā svētdienās lielie tirdzniecības centri ir slēgti, bet sestdienās ir noteikts darbības laika ierobežojums. Kāpēc? Tiklīdz lielajiem tirdzniecības centriem tika noteikts darba laika ierobežojums, radās iespējas arī mazajiem tirgotājiem. Piemēram, svētdienās mazajiem tirdziņiem. Faktiski var teikt, ka šādā veidā tiek diversificēti tirdzniecības kanāli. Ja lielie nestrādā, tad mazajiem ir vairāk telpas. Piemēram, Parīzē mazie veikaliņi uz katra stūra ir tāpēc, ka notiek šī tirgus diversifikācija ar darbības laikiem,” skaidro ministrs.

Viņš norāda uz vēl kādu citu potenciālo ieguvumu no lielo tirdzniecības darba laiku ierobežošanas. Proti, tirdzniecības iespēju diversifikācija dos lielākas iespējas pastāvēt ne tikai mazajiem tirgotājiem, bet arī mazajiem ražotājiem. Kā piemēru ministrs min kādu nelielu siera ražotāju, kura produkcijas apjoms pagaidām vēl nav interesants lielajiem tirdzniecības tīkliem. Tāpēc šādām uzņēmumam iespējas varētu rasties izvietojot preci pie kāda mazāka tirgotāja, līdz laika gaitā viņš būs spējis atsperties tikt tālu, lai ar savu produkciju varētu ieinteresēt lielveikalus.

Pilnu interviju ar Didzi Šmitu lasiet rītdienas Neatkarīgajā.

Latvijā

Latvijas Mākslas zinātnieku un kuratoru biedrība (LMZKB) un vairākas radošo nozaru organizācijas aicina noteikt viena gada moratoriju to pieminekļu pārvietošanai, kas tiek pamatota ar totalitāro režīmu slavināšanu, šajā laikā aicinot diskutēt par kultūrvides pārmaiņām.

Svarīgākais