Izraudzīti kandidāti darbam parlamentārajā izmeklēšanā par finanšu sektora "kapitālo remontu"
Saeimā pārstāvētās partijas ir izraudzījušās pretendentus darbam parlamentārās izmeklēšanas komisijā par finanšu sektora "kapitālā remonta" apstākļiem un tā radītajām sekām.
Partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV), kas ir galvenā virzītāja jaunās izmeklēšanas komisijas izveidei, darbam tajā izvirzījusi Saeimas deputāta Viļa Krištopana kandidatūru.
"Jaunā vienotība" pieteikusi deputāta Edmunda Jurēvica, "Apvienotais saraksts" - parlamentārieša Andra Kulberga, "Progresīvie" - deputāta Andra Šuvajeva, bet Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - parlamentārieša Harija Rokpeļņa kandidatūru.
Nacionālā apvienība darbam parlamentārās izmeklēšanas komisijā pieteikusi parlamentārieti Ģirtu Lapiņu un partija "Stabilitātei" - deputāti Viktoriju Pleškāni.
Atkarībā no tā, kad lēmumprojekts par kandidātiem tiktu iekļauts darba kārtībā, Saeimai varētu būt iespēja par kandidātu ievēlēšanu balsot tuvākajā kārtējā sēdē 23.februārī.
Iepriekš neoficiāli izskanējis, ka komisijas priekšsēdētāja amatam varētu tikt virzīta Krištopana kandidatūra. Ja tā notiktu, komisijas vadības vēlēšanu rezultāts varētu būt atkarīgs no "Progresīvo" pārstāvja balsojuma, ņemot vērā koalīcijas un opozīcijas balsu sadalījumu komisijā.
Kā ziņots, 34 deputāti rosinājuši izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju, lai izvērtētu finanšu sektora "kapitālā remonta", kas saistīts ar centieniem stiprināt valsts uzraudzību, negatīvās sekas uz valsts finanšu un kapitāla tirgus sistēmu un izmeklētu iespējamu "PNB bankas" novešanu līdz maksātnespējai, AS "ABLV Bank" novešanas līdz piespiedu pašlikvidācijai apstākļus, kā arī "Baltic International Bank" darbības apturēšanas apstākļus.
Satversme noteic, ka Saeimai jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisijas, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa deputātu.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli parlamentārās izmeklēšanas komisijai ir tiesības atbilstoši tam noteiktajam uzdevumam uzaicināt un uzklausīt jebkuru personu, tajā skaitā arī privātpersonu, un, ja nepieciešams, pieaicinot lietpratējus, izdarīt revīzijas valdības, pašvaldību un privātajās iestādēs un uzņēmumos, ja privātās iestādes un uzņēmumi tieši vai netieši saņem valsts pabalstus, kredītus vai pasūtījumus vai piedalās valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijā.
Jau vēstīts, ka pēc LPV iniciatīvas kopā ar ZZS un "Stabilitātei" iepriekš tika savākti 34 deputātu paraksti komisijas izveidošanai.