Civilās aizsardzības sistēmas attīstībai ir nepieciešamas regulāras apmācības, atbilstošs finansējums, zinātnes iesaiste un kara medicīnas izveidošana, piektdien Latvijas Universitātes (LU) rīkotajā seminārā atzina dažādu nozaru speciālisti.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis seminārā norādīja, ka sistēmas attīstīšanā ir nepieciešamas vairākas pamatlietas - investēšana gatavībā, infrastruktūrā, rezervju veidošanā un apmācībās. To īstenojot, samazināsies reaģēšanas laiks un izmaksas likvidējot krīzes sekas.
VUGD priekšnieka vietnieks novērojis, ka daļa civilās aizsardzības sistēmā iesaistīto personu nezina, kā sistēma darbojas. Šajā sistēmā katrs posms ir svarīgs un, ja katrs iesaistītais nezina, kas krīzes brīdī jādara, tad rodas nesapratne par sistēmas darbošanos.
Aizsardzības ministrijas Krīzes vadības departamenta direktors Aigars Mikiško norādīja, ka aizsardzības resora loma civilās aizsardzības sistēmā ir skaidra un vismaz dienestu līmenī resors spējot sadarboties.
Seminārā eksperti nenoliedza, ka Latvija par civilās aizsardzības sistēmas attīstību sākusi pastiprināti domāt tikai pēc krīzēm vai ģeopolitiskajām izmaiņām pasaulē. Kā uzsvēra Mikiško, 2014.gads bija pirmais trauksmes zvans, ka "konvencionālais karš nav tālu". Kopš tā laika aizsardzības nozare sākusi organizēt dažādas krīzes mācības, un tad kļuvis skaidrs, ka daļa institūciju neizprot riskus.
Kopš Krimas aneksijas esot vērojams diezgan liels progress. Aizsardzības resors pēdējos gados aktīvi strādā pie sabiedrības izglītošanas, visaptverošas valsts aizsardzības sistēmas ieviešanas, valsts aizsardzības mācības ieviešanas, jauniešu iesaistes Jaunsardzē. Tāpat aktīvi tiek publicēti informatīvie materiāli par iedzīvotāju rīcību krīzē, tiek organizēti informatīvi semināri pašvaldībām un uzņēmējiem, norādīja Mikiško.
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule savukārt norādīja, ka sistēmas attīstībā krīžu vadība un atbildīgie ir neskaidrā sadaļa. To pierādījusi pandēmija, kad nav bijis skaidrs, kurš beigās atbildēs. "Kad runā par militāriem riska apdraudējumiem, tad mums nav skaidrs, cik lieli riski, kādi ir apdraudējumi un kā mēs rīkosimies," norādīja Cipule.
Krīzēm nevar uzrakstīt skaidras instrukcijas, tāpēc esot vajadzīga sistēma. Visaptverošas valsts aizsardzības koncepts ir pagaidām vien vārdos iekļauts koncepts, turklāt problēma ir arī naudas trūkums daļai no iesaistītajām nozarēm. Aizsardzības jomas budžets ir nodalīts, bet veselības resora budžetā attiecībā uz visaptverošas valsts aizsardzības nav "nevienas ailītes", norādīja Cipule.
Seminārā vairākkārt tika skarts jautājums par nepieciešamu apmācīt sabiedrību un attīstīt zinātni. LU rektors Indriķis Muižnieks norādīja, ka sistēmas stiprināšanā augstskola var palīdzēt, piemēram, izstrādāt attiecīgus studiju virzienus, tehnoloģijas un pakalpojumus. Arī Rīgas Tehniskās universitātes pārstāvji norādīja, ka augstskola pēta dažādu tehnoloģiju pielietošanu civilajā aizsardzībā, piemēram, robotus, kas var iekļūt bīstamās ēkās, vai radarus, ar kuriem var redzēt kustības aiz sienas vai zem drupām.
LU Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūta direktors Andrejs Ērglis uzsvēra medicīnas nozīmi, kas esot viena no kritisko stāvokļu sastāvdaļām. Viņa vērtējumā, šajā jomā lielākā problēma ir tajā, ka valstī nav kara medicīnas, kā tas, piemēram, ir lielām valstīm. Mediķis uzskata, ka ir jāizvērtē kara katedras izveidošana, piemēram, to izveidojot vairākām augstskolām kopā.
Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) prezidents Ivars Kalviņš norādīja, ka LZA jau iepriekš pētījusi normatīvos aktus attiecībā uz civilo aizsardzību un secinājusi, ka šajā jomā ir ļoti daudz darāmā. LZA esot gatava piedāvāt un koordinēt zinātniskās izstrādes un apmācības.