Izveidota Konkurences padomes konsultatīvā padome

© pixabay.com

Izveidota Konkurences padomes (KP) konsultatīvā padome un piektdien notiks pirmā padomes sēde, liecina KP publiskotā informācija.

KP skaidro, ka konsultatīvās padomes mērķis ir veicināt plašāku sabiedrības līdzdalību konkurences politikas īstenošanā Latvijā, un tās uzdevums būs sniegt ieteikumus KP darbības stratēģijai, normatīvu izmaiņām un politikas plānošanas dokumentiem konkurences politikas jomā, kā arī konkurences uzraudzības pilnveidošanai.

Konsultatīvo padomi pārstāvēs Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pārstāvji.

Pirmās sanāksmes laikā, kas norisināsies Ekonomikas ministrijas telpās, padome apskatīs dažādus organizatoriskos jautājumus, tostarp ievēlēs padomes priekšsēdētāju un vietnieku.

Sanāksmē padomes locekļi vērtēs KP paveikto 2022.gadā un KP izvirzītās stratēģiskās prioritātes 2023.gadam, kā arī iepazīsies ar atjaunoto KP Lietu prioritizācijas stratēģijas projektu un iestādes nākamā plānošanas perioda 2023.-2029.gadam sasniedzamajiem mērķiem un būtiskākajiem rezultatīvajiem radītājiem.

KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis norāda, ka KP un sadarbības partneru ciešāka sadarbība godīgas konkurences veicināšanā ir viena no iestādes darba prioritātēm.

Vienlaikus KP ir īpaši svarīgi ar sadarbības partneriem pārrunāt līdzšinējos sasniegumus, kā arī KP jaunās darbības stratēģijas 2023.-2029.gadam izstrādes procesā uzklausīt viedokļus par jauniem potenciālajiem KP darbības virzieniem, norāda Gaiķis.

KP darbojas Ministru kabineta pārraudzībā.

Latvijā

Daudz tiek runāts un darīts, lai sabiedrībā izskaustu vardarbību pret sievietēm. Bet kā ir ar vardarbību pret vīriešiem? Vīrieši un pusaudži lielākoties klusē un slēpj pret viņiem vērstās vardarbības faktus. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi uzskata: vardarbības upura statuss ir apkaunojošs. Turklāt tiesībsargājošajās iestādēs uz vīriešiem lūkojas kā uz otrās šķiras upuriem, sak, ko tu te gaudo, savas problēmas tev kā vīrietim jārisina pašam! Par šo situāciju saruna ar pusaudžu psihoterapeitu, Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītāju Nilu Saksu Konstantinovu.