Ašeradens saka, ka ieguldīt krājobligācijās būs izdevīgāk, nekā naudu turēt bankā

Krājobligāciju programmu ir plānots saglabāt un turpināt - drīzumā plānots jauns iekšējā tirgus krājobligāciju laidiens, intervijā aģentūrai LETA sacīja finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV).

Ministrs sacīja, ka ir uzrunājis Valsts kases vadītāju par daudz agresīvāku rīcību šajā jomā. Ašeradens atzīst, ka bankas piedāvā ļoti zemus depozīta procentus, kas krājobligācijām ir labāki.

"Kāpēc valdībai būtu jāaizņemas nauda ārējos tirgos, ja to varētu darīt arī iekšējā tirgū ar šāda veida obligācijām. Domāju, ka drīzumā mēs varēsim pieteikt lielāku krājobligāciju laidienu iekšējā tirgū," teica Ašeradens.

Viņš arī piekrita, ka krājobligāciju programma ir jāpopularizē, kas līdz šim nav darīts.

Finanšu ministrijai pieejamie dati liecina, ka iedzīvotāju noguldījumi bankās, lai arī pēdējā laikā nedaudz samazinās, ir ļoti lieli - vairāk nekā 10 miljardi eiro stāv kontos. Ašeradens skaidroja, ka ir jāņem vērā arī citi vairāki aspekti - Latvijas iedzīvotāji ir ļoti neaktīvi ar ieguldīšanu vērtspapīros, kaut vai salīdzinot ar kaimiņiem igauņiem. Nesenā "Enefit Green" akciju laidienā piedalījās vairāk nekā 50 000 privāto igauņu investoru. Tas nozīmē, ka cilvēki ir gatavi ieguldīt un skatīties, kā attīstās kapitāla tirgus, kas ir ļoti labs signāls. Latvijā tā īsti nav, teica Ašeradens.

Investoriem, kas nemeklē lētu darbaspēku, bet skatās uz tirgu, kas ir attīstīts, ar gudru darbaspēku ar izpratni un zināšanās par ekonomiku, viens no rādītājiem ir tirgus kapitalizācijas apjoms, skaidroja Ašeradens, norādot, ka ir valstis, kurās šis rādītājs pārsniedz 100% no iekšzemes kopprodukta (IKP), piemēram, Luksemburga. Latvijā tas ir 0,4%, Igaunijā tas ir ap 5% no IKP.

"Mums ir jādara ļoti daudz, lai cilvēkiem iemācītu naudas un kapitāla pratību. Kāda jēga ir turēt naudu bankā, kur tā inflācijas dēļ zaudē vērtību, ja to var ieguldīt vērtspapīros. Ir riski, protams, arī tur, bet ir lielāka iespēja nopelnīt, nevis zaudēt. Tādēļ es gribētu virzīties uz priekšu ar daudz agresīvāku krājobligāciju laidienu iekšējā tirgū, un Valsts kase šobrīd strādā pie šī plāna," teica Ašeradens.

Patlaban 12 mēnešu krājobligāciju fiksētā ienākuma likme ir 3,4%, piecu gadu krājobligācijām - 3,55%, bet 10 gadu krājobligācijām - 3,9%, liecina Valsts kases informācija.

Krājobligācijas ir Latvijas valsts vērtspapīra veids - uz plašu iedzīvotāju loku orientēta droša ieguldījumu un uzkrājumu veidošanas alternatīva jau pastāvošajiem finanšu iestāžu piedāvājumiem.

Ar krājobligācijām iedzīvotājs aizdod naudu valstij - iegulda brīvos finanšu resursus likvīdos un pasaulē par vienu no visdrošākajiem finanšu instrumentiem atzītajos valsts vērtspapīros, bet pretī saņem iespēju uzkrāt un saņemt procentu ienākumus. Krājobligācija ir līdzīga banku depozītiem un savā ziņā var tikt uzskatīta par noguldījumu Valsts kasē.

Krājobligācijas Latvijā tika ieviestas 2014.gadā un ir paredzētas plašam iedzīvotāju lokam.