Vai ATD lauzīs līgumus ar kartelī iesaistītajiem pārvadātājiem?

Autotransporta direkcija (ATD) saņēmusi neatkarīgo juridisko izvērtējumu attiecībā uz Konkurences padomes (KP) lēmumu par reģionālo pārvadātāju karteli, un atbilstoši tam līgumu laušanu ar iesaistītajiem pārvadātājiem varēs izvērtēt, kad lēmums būs kļuvis galējs un nepārsūdzams, trešdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē sacīja ATD valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Sēdē komisijas deputāti vērtēja divus iesniegumus saistībā ar KP lēmumu par neatļauto vienošanos starp AS "Liepājas autobusu parks" (LAP), SIA "Latvijas sabiedriskais autobuss" (LSA) un AS "Nordeka".

Godiņš stāstīja, ka ATD ir saņēmusi neatkarīgā advokāta izvērtējumu attiecībā uz jau noslēgtajiem un uz nākotnes līgumiem.

Viņš arī norādīja, ka ATD varēs izvērtēt iespējamo līgumu laušanu tad, kad KP lēmums būs galējs un stājies spēkā.

Tostarp Godiņš minēja, ka KP lēmuma pārsūdzēšanas termiņš ir šonedēļ - ja tas netiek pārsūdzēts tiesā, tas stājas spēkā uzreiz, savukārt, ja tas tiek pārsūdzēts, tad stājas spēkā, ja tiesa atzīst, ka uzņēmumu rīcība bija prettiesiska.

Tāpat viņš skaidroja, ka jāņem vērā līgumu laušanas iespējamās sekas. Ja ATD lauž līgumus, bet pēc tam tiesa atzīst, ka KP lēmums ir bijis tikai daļēji pamatots, tad ATD veidojas ietekme 70 miljonu eiro apmērā.

Pēc Godiņa sacītā, ATD ir veikusi pārējo pārvadātāju aptauju, lai noskaidrotu iespējas nodrošināt reģionālos pārvadājumus gadījumā, ja tiktu lauzts līgums ar šiem trim KP lēmumā norādītajiem uzņēmumiem. Secināts, ka būtu iespējams nosegt tikai daļu no pārvadājumiem - no 1.aprīļa no vajadzīgajiem 400 autobusiem pārējie pārvadātāji spētu nodrošināt 176 jeb 33% no vajadzīgajiem, bet no vajadzīgajiem 600 autobusu vadītājiem - tikai 83.

Godiņš gan piebilda ka līgumu laušanas gadījumā noteikti atbrīvotos autobusu vadītāji no LAP, "Latvijas sabiedriskais autobuss" un "Nordeka".

Tāpat viņš teica, ka gadījumā, ja tiktu lauzti līgumi, no pārvadātājiem tiktu piedzīti arī zaudējumi - no līguma pirmās dienas līdz pēdējai.

Vairāki deputāti aizrādīja, ka ATD līgumos nav punkta par līguma laušanu šādas neatļautas vienošanās gadījumā, bet Godiņš skaidroja, ka 2019.gadā, kad iepirkums tika sludināts, arī citu iestāžu iepirkumos šādi punkti nav bijuši.

"Protams, no šī brīža skatoties, šādam punktam jābūt. Un domāju, ka tas varētu būt obligāts visos līgumos," teica Godiņš, paužot nožēlu, ka arī citos karteļos nav publiski zināma pieredze par kādu līgumu laušanu.

Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja Linda Matisone (AS) rosināja līdz nākamajai nedēļai sagatavot komisijas priekšlikumu, kurā uzdotu izvērtēt iespējas lauzt līgumus un attiecīgi tā juridiskās sekas, izvērtēt iespējas citiem pārvadātājiem nodrošināt šos pārvadājumus, kā arī izvērtēt iespējamus uzlabojumus regulējumā, lai šādas situācijas neatkārtotos.

Paredzēts, ka nākamnedēļ, 22.februārī, komisijas sēdē deputāti izvērtēs konkrētos priekšlikumus un lems, kam tos deleģēt.

Jau ziņots, ka KP par aizliegtu vienošanos reģionālās nozīmes pasažieru pārvadājumos janvāra sākumā piemēroja naudas sodu kopumā 1,975 miljonu eiro apmērā trim reģionālajiem pasažieru pārvadātājiem - LAP, "Nordeka" un "Latvijas sabiedriskais autobuss".

Soda nauda kompānijām piemērota par vienošanos ATD organizētajos iepirkumos par sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutos uz 10 gadiem.

KP secinājusi, ka LAP, "Nordeka" un LSA, lai iepirkumā iegūtu pakalpojuma sniegšanas tiesības maršrutos maksimāli pietuvināti noteiktajai robežai - 15 miljoni kilometru gadā -, savstarpēji apmainījās ar komerciāli sensitīvu informāciju ne tikai par lotu sadali, bet arī par dalības nosacījumiem iepirkumos, vienojoties, piemēram, par piedalīšanos vai nepiedalīšanos konkrētajā lotē, kā arī par piedalīšanās formu iepirkumos - individuāli vai veidojot apvienības.

LAP apgrozījums 2021.gadā bija 15,406 miljoni eiro, kas ir par 41% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga vairākkārt, sasniedzot 3,603 miljonus eiro.

Pēc KP 2022.gada 29.marta lēmumā par Konkurences likuma pārkāpuma konstatēšanu LAP darbībās, uzņēmuma mazākuma akcionārs (34,85%) ir Liepājas pašvaldība, bet 59,83% akciju pieder SIA "LAP1R", kas, pēc "Firmas.lv" datiem, pastarpināti pieder Andra Šķēles (67%) un Aināra Šlesera (LPV) (33%) ģimenēm.

"Nordeka" apgrozījums 2021.gadā bija 9,9 miljoni eiro, kas ir par 21,8% mazāk nekā gadu iepriekš, un tā strādāja ar 220 000 eiro zaudējumiem pretēji peļņai gadu iepriekš. "Nordeka" reģistrēta 1991.gadā, un tās pamatkapitāls ir 2,669 miljoni eiro. Uzņēmuma patiesais labuma guvējs ir Juris Savickis.

Savukārt LSA 2021.gadā strādāja ar 8,474 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir gandrīz 4,4 reizes vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga 2,7 reizes - līdz 49 767 eiro. Uzņēmums reģistrēts 1996.gadā, un tā pamatkapitāls ir 445 797 eiro. LSA pieder SIA "B-Bus", kas savukārt pieder Īrijā reģistrētam uzņēmumam "PTC Consulting". Kompānijas patiesais labuma guvējs ir Vitālijs Komars.