Ukraiņu skaits, kas dienā šķērso Latvijas robežu, krities gandrīz piecas reizes

© Mārtiņš ZILGALVIS, F64 Photo Agency

Ukrainas iedzīvotāju skaits, kas dienā šķērso Latvijas robežu, ir krities gandrīz piecas reizes, otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē pastāstīja Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs.

Latvijā ir politiski diskutējams jautājums kādā veidā un cik plaši turpināt atbalstu, taču bēgļu atbalsta plāns un finansējums tā izpildei bija rēķināts ar domu, ka šogad provizoriski Latvijā no jauna ieradīsies 40 000 Ukrainas iedzīvotāji, kas būtu aptuveni tikpat cik pagājušajā gadā.

Attiecībā uz finansējumu varētu būt pieņēmums, ka, neiztērējot naudu pirmajā pusgadā, to varētu nākties iztērēt otrajā pusgadā, taču atbalsta regulējuma pārskatīšana ir politiskās izšķiršanās jautājums.

Latvijā patlaban reģistrēti 35 302 ukraiņu bēgļi. Līdz šim 39 348 Ukrainas iedzīvotājiem bija izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību, taču viņiem ir tiesības braukt uz citu ES valsti, ko daļa arī izmantojuši, liecina Iekšlietu ministrijas jaunākā informācija.

Palīdzība ar izmitināšanu patlaban bijusi nepieciešama 11 433 personām.

Starp Latvijā reģistrētajiem bēgļiem nepilngadīgie ir 29%. Vīrieši ir 24%, bet sievietes 47%.

Jau ziņots, ka no 1.janvāra stājies spēkā plāns par atbalsta sniegšanu Ukrainas bēgļiem Latvijā 2023.gadā.

Jaunā pasākuma plāna kopējās izmaksas uz gadu ir 214 073 012 eiro, no tiem papildus nepieciešami 204,3 miljonus eiro no valsts budžeta. Ārvalstu finanšu instrumentos plānots rast 9,7 miljonus eiro. Aprēķini veikti indikatīvi, balstoties uz pieņēmumiem.

Ņemot vērā pērn decembrī pieņemtos grozījumus Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, skaidrība par pieejamo finansējumu ir attiecībā uz pirmo pusgadu, proti, 102 170 576 eiro. Šogad vasarā valdībai būs jālemj par turpmāko bēgļu atbalsta pasākumu finansēšanu.

Plāna izstrādei un finanšu aprēķinu veikšanai pieņemts, ka provizoriski 2023.gadā Latvijā no jauna ieradīsies 40 000 Ukrainas civiliedzīvotāji. Veiktie aprēķini iekļauj arī tos izdevumus, kas turpināsies no 2022.gada un veidosies 2023.gadā.

Latvijā

Jebkura Krievijas agresija pret NATO dalībvalsti tai izmaksās ļoti dārgi, Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) rīkotajā diskusijā "Veidojot aizsardzības un drošības nākotni" uzsvēra Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andžejs Viļumsons.