Latvijā ir 42 000 uzturlīdzekļu nemaksātāji; cik liels ir viņu parāds? [papildināts]

Gandrīz 42 000 uzturlīdzekļu nemaksātāju Uzturlīdzekļu garantiju fondam (UGF) ir parādā 345 miljonus eiro, liecina Tieslietu ministrijas valdībā iesniegtie dokumenti.

Saskaņā ar UGF datiem šobrīd parādā fondam ir gandrīz 42 000 parādnieku, no kuriem vairāk nekā 26 000 vietā joprojām tiek maksāti uzturlīdzekļi no fonda, proti, vecāki nepilda Civillikuma 179.pantā noteikto pienākumu uzturēt savus bērnus, kā arī turpina uzkrāt parādu pret UGF.

Vairāk nekā 15 000 parādnieku vietā ikmēneša uzturlīdzekļu izmaksa no fonda ir izbeigta, piemēram, gadījumos, kad bērns sasniedzis pilngadību un uzsācis darba tiesiskās attiecības, taču parādnieki aizvien nav seguši parādu UGF.

Fonda administrācija katru mēnesi no UGF izmaksā uzturlīdzekļus bērnu uzturam vidēji 4,5 miljonu eiro apmērā, nodrošinot ar uzturlīdzekļiem gandrīz 38 000 bērnu. Kopējais parāda apmērs valstij šobrīd pārsniedz 345 miljonus eiro.

Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrija sadarbībā ar fonda administrāciju izstrādājusi grozījumus UGF likumā, lai motivētu vecākus pildīt likumā noteikto pienākumu - nodrošināt bērnu ar uzturlīdzekļiem, kā arī segt parādsaistības pret UGF.

Grozījumi UGF likumā paredzēs fonda administrācijai tiesības bez maksas saņemt informāciju no kredītinformācijas birojiem. UGF administrācija no kredītinformācijas birojiem saņemtu informāciju attiecībā uz visiem UGF parādniekiem gan par viņu uzņemtajām saistībām, kuras tiek pildītas, gan arī par kavētajām saistībām, kā arī pēc tam fonda administrācija pastāvīgi veiktu kredītinformācijas biroju sniegto ziņu aktualizāciju.

Datu aktualizācija tiktu veikta, izmantojot sistemātisku pieeju, kas paredzētu datu apjaušanas pasākumu realizāciju ar noteiktu laika intervālu. Datu aktualizācijai nebūtu nepieciešams izstrādāt atsevišķu tehnoloģisko risinājumu, un šī procesa realizācijai tiktu izmantots tas pats tehnoloģiskais risinājums, kas sākotnējo datu izgūšanai, paredzot, ka datu apjaušana notiek laikā, kad ir samazināta informācijas sistēmu ikdienas izmantošanas noslodze.

Gadījumā, ja fonda administrācija secinās, ka parādnieks, kurš noslēdzis vienošanos ar fondu par kārtību, kādā viņš veic uzturlīdzekļu un likumisko procentu maksājumus, ir uzņēmies jaunas saistības, UGF administrācija pieprasīs, lai parādnieks palielina ikmēneša uzturlīdzekļu maksājuma apmēru, par kādu noslēgta vienošanās.

Ja netiks panākta vienošanos par turpmāko uzturlīdzekļu maksāšanas kārtību, fonda administrācija piedziņu nodos zvērinātam tiesu izpildītājam un vērsīsies tiesībsargājošās iestādēs ar lūgumu sākt kriminālprocesu par izvairīšanos no bērna uzturēšanas.

Ministrijā norāda, ka līdzīga prakse fonda administrācijai ir arī šobrīd, piemēram, ja parādnieks ir iegādājies auto līzingā, tādā gadījumā auto tiek reģistrēts uz līzinga kompānijas vārda, bet no tā var secināt, ka parādniekam ir bijuši līdzekļi, kurus viņš izvēlējies novirzīt auto līzingam nevis bērna uzturlīdzekļiem.

Tāpat grozījumi paredz, ka UGF likumā noteiktie ierobežojumi, piemēram, ziņu par parādnieku pieejamība portālā "latvija.lv", transportlīdzekļu un kuģošanas līdzekļu vadīšanas izmantošanas aizliegums un šaujamieroča atļaujas darbības apturēšana tiek piemēroti arī pēc tam, kad uzturlīdzekļu izmaksa no fonda izbeigta, bet parādniekam uzkrāts parāds pret fondu, ja parādnieks neturpina to segt.

Tāpat attiecībā uz šiem parādniekiem tiks piemērots noteiktais jaunais tiesību ierobežojums - aizliegums cedēt savus prasījumus.

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) Saeimas Juridiskajā komisijā šodien norādīja, ka, lai risinātu uzturlīdzekļu nemaksātāju problēmu, ir nepieciešama plaša sociālā kampaņa, jo pašlaik cilvēkiem ir izveidojies maldīgs priekšstats, ka, nesamaksājot uzturlīdzekļus šodien, tie nebūs jāmaksā nekad.

Ministre uzsver, ka piedziņa pret parādnieku tiks vērsta pat pensijas vecumā, iestājoties mantojumā vai pat iegūstot apdrošināšanas atlīdzību.

Lībiņa-Egnere uzskata, ka sabiedrībā netiek pietiekami apspriestas tēmas par uzturlīdzekļu maksāšanas nepieciešamību un cieņu pret savu bērnu.

"Ir gadījumi, kad darba devējs iet pretī savam darbiniekam un izmaksā algu aploksnē tikai tādēļ, ka darbinieks ir uzturlīdzekļu parādnieks," informē ministre, papildinot, ka problēma nav tikai tiesiskajā regulējumā, bet arī cilvēku attieksmē par šo jautājumu.