Pēkšņi paliekot bez ienākumiem, cik ilgi Latvijas iedzīvotāji spētu sevi uzturēt?
Pienākot situācijai, ja pašam vai partnerim pēkšņi jāpaliek bez ienākumiem, 30% Latvijas iedzīvotāju ar pašreizējo uzkrājumu apjomu varētu turpināt segt ikdienas izdevumus ne ilgāk par mēnesi, secināts bankas Citadele grupas uzņēmuma CBL Life veiktajā iedzīvotāju aptaujā.
Janvārī veiktā aptauja atklāj, ka, pēkšņi paliekot bez regulāra ienākumu avota, visbiežāk jeb 16% gadījumu iedzīvotāji Latvijā nespētu apmaksāt savus izdevumus pat četrām pilnām nedēļām, savukārt vēl 14% respondentu pauž, ka viņu finansiālā situācija ļautu apmaksāt ikdienas izmaksas vienu pilnu mēnesi.
12% aptaujas dalībnieku norāda, ka viņu iekrājumi ļautu nosegt izdevumus līdz trīs mēnešiem, savukārt drošības spilvens pusgada izdevumu apmērā ir 13% Latvijas iedzīvotāju. Uzkrājumi šādiem termiņiem visbiežāk pieejami iedzīvotājiem vecumā no 40 līdz 49 gadu vecumam, kā arī 50 līdz 59 gadus veciem Latvijas rezidentiem.
Aptaujas dati liecina, ka visbiežāk uzkrājumi 3 - 6 mēnešu apjomā pieejami iedzīvotājiem, kuri strādā kā vadītāji un kvalificēti strādnieki, kā arī tiem, kuri ir pašnodarbināto statusā.
Pensionāru rindās situācija ļoti dažāda - 14% pensionāru atklāj, ka ienākumu zaudēšanas gadījumā nevarētu segt izdevumus pat četras pilnas nedēļas, savukārt gandrīz tikpat liela daļa (13%) norāda, ka varētu izmaksas segt sešus mēnešus.
"Diemžēl šādas situācijas, kad dzīves dārdzība ievērojami pieaug, kalpo kā signāls daļai iedzīvotāju, kas iepriekš nav domājuši par uzkrājumu veidošanu. Tikai ārkārtas situācijā sanāk aizdomāties, ka rūpēties par finansēm vajag regulāri, tāpat kā par savu veselību, un regulāra izdevumu pārskatīšana vai izdevumu plānošana nāks par labu nākotnes ārkārtas situāciju budžetam. Uzkrājumu trūkums nav tikai mājsaimniecībām ar mazākiem ienākumiem, arī iedzīvotāji, kuriem salīdzinoši vieglāk būtu atlikt kādu summu nebaltai dienai, to dara neregulāri vai nedara vispār," atklāj Anna Fišere-Kaļķe, bankas Citadele grupas uzņēmuma CBL Life valdes priekšsēdētāja.
Izdevumu apjomu 7 - 12 mēnešu lielā laika periodā varētu nosegt tikai 5% iedzīvotāju, visbiežāk šādas iespējas būtu iedzīvotājiem vecumā no 30 līdz 39 gadiem.
Vairāk nekā gadu sevi uzturēt spētu 8% sabiedrības, un šajā iedzīvotāju grupā vīrieši reģistrēti gandrīz divreiz biežāk nekā sievietes. Aptaujas dati liecina, ka visbiežāk šo iedzīvotāju grupu pārstāvošajiem respondentiem ienākumi uz vienu ģimenes locekli ir robežās no 1001 - 1250 eiro mēnesī.
Tikai 6% norāda, ka grūtību pārdzīvot šādu situāciju tiem nebūtu vispār, taču šajā grupā galvenokārt ietilpst iedzīvotāji vecumā no 60 līdz 74 gadu vecumam, tātad cilvēki, kuri ir tuvu pensijas vecumam vai jau devušies pensijā.
Reprezentatīvu iedzīvotāju aptauju par Latvijas iedzīvotāju iespējām pārvarēt laika periodus bez regulāriem ienākumiem banka Citadele kopā ar pētījumu aģentūru Norstat veica 2023.gada janvārī, tiešsaistē aptaujājot 1006 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 74 gadu vecumam.