Pērn strauji pieaudzis sankcijām pakļauto preču eksports no Latvijas uz Krievijas kaimiņvalstīm

Aizvadītajā gadā ir pieaudzis Latvijas eksports uz Krievijas kaimiņvalstīm, turklāt straujš eksporta kāpums ir vērojams virknē preču kategoriju, kurās ietilpst Eiropas Savienības (ES) sankcijām pakļautas preces.

Centrālās statistikas pārvaldes dati par ārējo tirdzniecību liecina, ka, piemēram, uz Kazahstānu Latvijas preču eksports pērn ir sasniedzis 118 miljonu eiro vērtību, kas ir par 2,5 reizēm vairāk nekā 2021.gadā. Uz citām NVS valstīm eksporta vērtība ir zemāka, taču izcelšanas vērta ir arī, piemēram, Kirgizstāna, uz kuru Latvijas eksporta apjomi ir auguši par 3,5 reizēm - līdz 24 miljoniem eiro, un Armēnija, uz kuru eksports pieaudzis par 2,7 reizēm - līdz 23 miljoniem eiro.

Lai gan tas, ka uzņēmumiem, kuri iepriekš sadarbojās un ar savām precēm orientējās uz Krieviju vai Baltkrieviju, vieglāk jaunus partnerus ir meklēt bijušajā PSRS telpā, ir saprotams, jautājumus raisa tas, ka starp eksportētāko preču kategorijām uz šīm valstīm strauju uzrāvienu ir piedzīvojušas arī tās, kurās ietilpst sankcijām pakļautās preces, kuras uz Krieviju un Baltkrieviju vairs vest nedrīkst.

Piemēram, Latvijas eksportā uz Kazahstānu aiz nedenaturēta etilspirta un medikamentiem kā trešā eksportētākā prece parādās telefona aparāti, ieskaitot viedtālruņus. Aizvadītajā gadā no marta, kad Krievijai sāka piemērot sankcijas, līdz gada beigām tie no Latvijas uz Kazahstānu eksportēti 12,2 miljonu eiro vērtībā, kas ir sešas reizes vairāk nekā tajā pašā laikā 2021.gadā. Pieaugumu par 200 reizēm no marta ir piedzīvojis automātisko datu apstrādes iekārtu un to bloku eksports, desmit mēnešos pēc kara sākuma sasniedzot 8,2 miljonu eiro vērtību.

Turklāt, ja virknē preču kategoriju ietilpst gan tādas preces, kurām ir piemērotas sankcijas, gan tādas, kurām nē, tad īpaši ir jāpievērš uzmanība tādai preču kategorijai kā elektroniskās integrālās shēmas, piemēram, procesori un kontrolieri. Šīs kategorijas preces ES uz Krieviju ir aizliegusi eksportēt pilnībā. 2021.gadā Latvijas eksporta statistikā šajā preču kategorijā piektajā vietā bija Baltkrievija ar eksportu trīs miljonu eiro, bet septītajā vietā Krievija ar eksportu 2,7 miljonu eiro vērtībā. Savukārt 2022.gadā šīs kategorijas Latvijas "top10" eksporta galamērķu sarakstā parādījās Kazahstāna. Šo tehnoloģiju eksporta vērtība uz Kazahstānu pērn sasniedza 3,5 miljonus eiro. Turklāt, pētot statistikas datus, redzams, ka īpaši strauji eksports uz Kazahstānu sāka augt no augusta, bet vienā pašā decembrī tas jau pārsniedza vienu miljonu eiro.

Jau pieminētie telefonu aparāti, automātiskās datu apstrādes iekārtas, elektroniskās integrālās shēmas strauju eksporta kāpumu no Latvijas, tiesa mazākos apjomos, ir piedzīvojušas arī uz Uzbekistānu, Kirgizstānu, Gruziju.

Lielākā daļa no šīm precēm visdrīzāk ir tā saucamais reeksports, kad Latvijas uzņēmumi tālāk eksportē citās valstīs ražotas lietas. Turklāt pirmajās vietās eksportā uz Krievijas kaimiņvalstīm jebkurā gadījumā ir Latvijai raksturīgi ražojumi, starp kuriem dominē medikamenti.

"Pēc mūsu novērtējuma, eksportā tieši uz Kazahstānu lielāko devumu dod vietējo ražojumu eksports, būtiski gan pieaugot arī reeksportam. Metālu un transporta līdzekļu eksportā dominē vietējie ražojumi, kamēr elektroierīču un mehānismu eksportā reeksports un vietējie ražojumi ir līdzīgā vērtībā. Iespējams, tās ir jau līdz šim eksistējušās dažādu preču kravu plūsmas uz Krieviju, kuras tagad tiek virzītas caur citām valstīm," aģentūrai LETA sacīja Latvijas Bankas ekonomists Matīss Mirošņikovs.

Valsts iestādes gan tiešā veidā to, vai Krievijā caur tās kaimiņvalstīm nenonāk ES sankcijām pakļautas preces, kontrolēt nevar.

"Tā neapšaubāmi ir problēma. Skaidrs, ka Krievija un Baltkrievija, kas ir pakļautas sankcijām - gan privātpersonu, gan uzņēmumu, gan valsts līmenī -, meklē kaut kādus veidus, kā šīs akcijas apiet un no tām izvairīties gan ES iekšienē, gan ar trešo valstu palīdzību. Jāatgādina, ka daudzas valstis nav pievienojušās ES, ASV, Lielbritānijas un vairāku citu valstu ieviestajām sankcijām, līdz ar to tas ir patstāvīgs darbs to visu montēt un iespēju robežās novērst," iepriekš intervijā aģentūrai LETA atzina Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks, tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.

Viņš min, ka Eiropas Komisijai par šiem jautājumiem ir bijušas sarunas ar tiem pašiem Kazahstānas pārstāvjiem un viņi esot apstiprinājuši vēlmi sadarboties ar ES un nepārkāpt sankcijas. Atšķirībā no Ķīnas, kura, Dombrovska vārdiem runājot, "ieņem stipri neviennozīmīgu pozīciju".

Valsts ieņēmumu dienestā (VID) aģentūrai LETA pavēstīja, ka muita pagājušajā gadā 903 gadījumos liedza izvest preces, ko atbilstoši ES noteiktajām sankcijām aizliegts eksportēt vai pārvietot tranzītā. Savukārt riska informāciju citām ES dalībvalstīm VID Muitas pārvalde nosūtīja 807 gadījumos, vēršot muitas dienestu uzmanību uz noraidītajām kravām un iespējamu mēģinājumu šķērsot ar attiecīgo kravu ES ārējo robežu citā dalībvalstī.

Valsts kancelejas pārstāve Zane Berķe apliecināja, ka gan Ārlietu ministrija, gan citas valsts iestādes ir ievērojušas, ka pēc sankciju ieviešanas ir mainījušās Latvijas ārējās tirdzniecības tendences. Valsts struktūrām garām nav paslīdējis ne tas, ka atsevišķās preču grupās ir strauji pieaugusi tirdzniecība ar virkni valstu, kuras nav pievienojušās ES sankcijām, piemēram, valstis Centrālāzijā un Dienvidkaukāzā, ne tas, ka ir netipiskas tirdzniecības tendences Baltkrievijas ārējā tirdzniecībā.

"Tā kā sarunas nav iespējamas, piemēram, ar Baltkrieviju, tad tās gadījumā esam aicinājuši gan ES, gan ASV pret Baltkrieviju pieņemt tādas pašas sankcijas, kā pret Krieviju. Tas palīdzētu novērst sankciju apiešanu caur šo valsti. Ceram, ka tuvākajā laikā tādas tiks pieņemtas. Regulāri arī Latvijā atgādinām, ka ES sankciju pārkāpšana ir smags noziegums un ka Latvijas tiesībaizsardzības iestādes tam pievērš pastiprinātu uzmanību," saka Berķe.

Jāatgādina, ka no ES Krievijas uzņēmumiem un personām ir aizliegts pārdot vai piegādāt preces un tehnoloģijas, kuras ir saistītas ar gāzes un naftas industriju, aviācijas un kosmosa industriju, transportu un telekomunikācijām, militāro un aizsardzības sektoru, ķimikālijas, ko var izmantot ķīmisko ieroču izgatavošanai, preces ar divējādu pielietojumu, ko var izmantot arī militārām vajadzībām u.c. Taču uz Krieviju bez jebkādiem ierobežojumiem var turpināt eksportēt, piemēram, medikamentus un pārtiku, kas ir nozīmīgas preces Latvijas ārējā tirdzniecībā.