Starptautiskie izmeklētāji šonedēļ paziņoja, ka pastāv "drošas norādes", ka Krievijas diktators Vladimirs Putins personīgi apstiprinājis raķetes piegādi, ar kuru 2014.gadā notrieca Malaizijas pasažieru lidmašīnu. Taču neesot nekādu reālu izredžu saukt pie atbildības viņu vai citus iesaistītos. Brīdī, kad notika traģēdija virs starptautiski neatzītās Doņeckas tautas republikas, tās vadošā amatā atradās cilvēks, kuram pirms 30 gadiem bija cieša saistība ar mēģinājumiem nepieļaut Latvijai atgūt savu neatkarību, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Moldova ir viena no Ukrainas kaimiņvalstīm. Bet starp tām atrodas starptautiski neatzītā Piedņestra. Ilgus gadus šajā "veidojumā" vadošus amatus ieņēma kāds kungs, kurš deviņdesmitajos komandēja OMON Rīgā. Latvija viņu starptautiskajā meklēšanā nav izsludinājusi, saka žurnālists Jānos Krēvics.
Deviņdesmito sākumā Rīgas OMON sadarbībā ar okupācijas režīma Iekšlietu ministrijas specvienībām veica vairākus desmitus bruņotu uzbrukumu dažādām valsts iestādēm, noslepkavoja 7 Lietuvas muitniekus, sarīkoja vairāk nekā desmit provokatīvu sprādzienu, simtiem cilvēkus piekāva. Barikāžu laikā Lietuvā un Latvijā lija arī iedzīvotāju asinis.
Rita Aksenoka bija viena no izmeklētājām, kura vāca pierādījumus omoniešu zvērībām, lai miera laikos būtu iespējams saukt pie atbildības pēc iespējas vairāk "melno berešu". Bija izdevies pat nopratināt vairākus omoniešus, kuru sniegtās liecības bija būtiski pierādījumi lietā. Vienu OMON izskaitļoja, aizveda uz mežu un visi grupā nošāva. Lai pēc lodēm nevarētu noteikt, kurš noziegumā vainojams. Bet kā kādā no intervijām "Nekā personīga" atceras Aksenoka, viņa protestējot pret nepareizo izmeklēšanas gaitu, no prokuratūras aizgāja. Apsūdzības šo gadu laikā izvirzītas 74 omoniešiem, bet pie atbildības saukti tikai 15.
Rita Aksenoka, bijusī LR ģenerālprokuratūras sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas pārvaldes priekšniece (2019.gads): "Pēc tam jau tie uzbrukumi tur bija, jau arī mantas nolaupītas, bija mašīnas nolaupītas, tās jau arī viņi līdzi paņēma un atkal mēs nedabūjām. Par cik mūsu Iekšlietu ministrijas puišiem izdevās atvest atpakaļ Parfjonovu, un mēs viņu palaidām. Un vēl tur dažus atveda atpakaļ. Man liekās no Moldovas. Un arī nenotiesājām. Nu būtu te mums jāatzīst tas, ka tā ir zināmā mērā, varbūt bezspēcībai."
Tieši Moldova un starptautiski neatzītā Piedņestra bija vietas, kur pēc OMON izformēšanas, nobāzējās daudzi kaujinieki. Arī no Rīgas. Starp viņiem augsta ranga omonietis Vladimirs Antjufejevs (Владимир Антюфеев).
Pēc Latvijas Ģenerālprokuratūras rīcībā esošās informācijas, Augusta puča laikā tieši Antjufejeva pakļautībā esošie Rīgas OMON kaujinieki ar automātiem šāva uz Rakstnieku namam piederošo mikroautobusu, nogalinot tā vadītāju Raimondu Salmiņu.
Antjufejevs tiek uzskatīts par galveno cilvēku, kurš principā uzbūvējis gan Piedņestras represīvo orgānu sistēmu, specdienestus, gan daudzus gadus ieņēmis šīs teritorijas iekšlietu ministra amatu. Tā ir kā Ziemeļkoreja Eiropas austrumos, tā situāciju Piedņestrā raksturo Moldovas izmeklējošais žurnālists Vladimirs Thoriks.
"Antjufejevs Vladimirs... Mēs zinām, ka viņš aizbēga no Latvijas uz Moldovu un vadīja seperātistu kustību Moldovas Austrumu rajonos. Piedņestrā. Un vairākus desmitus gadu Antjufejevs Piedņestrā, kas de jure ir Moldovas daļa, šajā seperātistu teritorijā Antjufejevs vadīja Piedņestras KGB. Viņš bija galvenais čekists un galvernais politiskais Policists Piedņestras teritorijā. Viņš nodarbojās ar visu. Viņš vadīja opozīcijas iznīcināšanu, un Piedņestras pārveidi par mini Ziemeļkoreju Eiropas austrumos," saka RISE Moldova žurnālists Vladimirs Thoriks.
Moldovas pētniecisko žurnālistu grupa RISE Moldova atklājuši Krievijas specdienestu cilvēkus, kuri vervē savus atbalstītājus Moldovā un centušies slepus ietekmēt parlamenta un prezidenta vēlēšanas. Un viens no ietekmīgiem spēlētājiem līdz 2014.gadam bija arī Rīgas omonietis Antjufejevs. Bet īsu brīdi pirms Krievija iegāja Krimā, Antjufejevs parādās šajā tobrīd vēl Ukrainas kontrolētajā teritorijā. Vēlāk Antjufejevs publiski stāsta kā tieši ar viņa palīdzību Krima okupēta. Pēc dažiem mēnešiem Antjufejevs tiek nosūtīts ieviest kārtību Donbasā.
Moldovas pētniecisko žurnālistu grupas RISE Moldova video vēstīts: " 2014.gada 10.jūlijs. 3 mēneši kā Ukrainas austrumos notiek oficiālās Kijivas uzsāktā antiteroristiskā operācija. Tajā laikā pašpasludinātajā "Doņeckas republikā" Vladimiru Antjufejevu ieceļ vicepremjera amatā. Viņš uzrauga spēka bloku. Pēc tam, kad Piedņestras čekists amatā bija nostrādājis nedēļu, viņa kontrolētajā teritorijā netālu no Doņeckas tiek notriekts Malaizijas pasažieru Boings. Traģēdijā bojā iet 298 cilvēki. Pats ģenerālis noliedz jebkādu saistību ar katastrofu."
Piedņestru Krievija izmanto, lai traucētu Moldovai iestāties Eiropas savienībā, jo šāds iesaldēts konflikts neļauj skaidri noteikt Moldovas robežas. Ukrainas kara laika sākumā pastāvēja bažas, ka Putins plāno veikt operācijas, iesaistot arī Piedņestras teritorijā vēl no deviņdesmitajiem palikušās Krievijas armijas vienības. Pagājušā gada aprīlī notika vairākas provokācijas, lai visticamāk radītu pamatu Krievijai nākt un ieviest kārtību. Trīs vīrieši ar granātmetējiem apšaudīja Piedņestras specdienesta ēku.
"Tas ir Krievijas rokraksts. Izveidot iesaldētos konfliktus, kas jebkurā brīdī var atdzīvoties, un tādi konflikti ir potenciāli vairākās vietās un tādas tā sauktās valsts ir ne tikai Piedņestra, Dienvidosetija, Abhāzija Gruzijas teritorijā, Kalnu Karabaha Azerbaidžānas teritorijā. Tur, protams, stāsts ir citādāks. Un pavisam nesen arī tā sauktās Luganskas un Doņeckas tautas republikas bija līdzīgs stāsts. Kur Krievija izveido šādas teritorijas, pat atzīst par neatkarīgām. Protams, ar valstiskumu tur ir diezgan maz saiknes. Un Piedņestru noteikti Krievija atstāja kā kārti uz nākotni. Gan attiecībā uz Moldovu, gan uz Ukrainu, un tas ir veids, kā kontrolēt šīs valsts likteni," komentē Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns.
Tikmēr Mārtiņš Vargulis, Latvijas Ārpolitikas institūta direktora vietnieks, Rīgas Stradiņa universitātes lektors, norāda: "Pirmkārt, tas ir veids, kā var apturēt vai ievērojami apgrūtināt Moldovas integrāciju Eiropas Savienībā un NATO . Jo abās divās organizācijās viens no galvenajiem nosacījumiem ir, ka ir jābūt skaidram robežām. Skaidrām ārējām robežām. Un iesaldēts konflikts ietekmē to, kā valsts var iesaistīties, proti, neizpildot šo kritēriju. Nākamais - ar Piedņestras un tur dzīvojošo cilvēku palīdzību ir mēģināts testēt Moldovas iedzīvotāju noskaņojumu attiecībā uz to, kāda veida ceļu izvēlēties. Vai integrācija Eiropas Savienībā, vai tieši tuvākas attiecības ar Maskavu. Un visbeidzot, it īpaši Ukrainas kontekstā, tam ir un tam var būt nozīme militārajā ģeogrāfijā, militārajā spēlē, kur var izmantot šo teritoriju. Pirmkārt, lai krievi varētu iegūt sauszemes robežu vai izeju uz Odesas jūru. Nodrošināt kontroli šajā dienvidu reģionā, kas ir bijis Krievijas militārajā plānošanā kopš PSRS sabrukuma. Tā kā tas kā plāns B vienmēr ir bijis klātesošs un it īpaši šobrīd tas varētu tikt izskatīts un tas tiek arī izskatīts."
Tagad jau pēc visa notikušā žurnālisti spējuši izsekot gan kā Antjufejevs pirms 2014.gada regulāri ar viltoru pasi iebraucis Ukrainā un no Odesas lidojis uz Maskavu. Gan kā pa Ukrainu pārvietojies ar diplomātisko transportu. Moldovas žurnālisti saka - ja ukraiņi jau laikus būtu neitralizējuši Antjufejevu, iespējams tas ietekmētu vēlāk notiekošo Krimā un Donbasā.
"Noteikt, ka Krievija uzskatīja, ka šī cilvēka pakalpojumi bija vajadzīgi arī, lai nostiprinātu separātiskās daļas Ukrainā, šajā gadījumā tā sauktā Doņeckas tautas republika. Tur arī bija nepieciešams veidot drošības iestādes. Tātad orgānus, kas izseko, kontrolē, mēģina sabiedrību turēt zem savām važām. Tā pieredze, kas tika gūta Piedņestrā, acīm redzami bija ārkārtīgi noderīga. Tātad bija viena neatzīta, starptautiski neatzīta valsts citas valsts teritorijā. Šeit bija tas pats gadījums," saka Māris Andžāns.
RISE Moldova žurnālists Vladimirs Thoriks pauž, ka šobrīd Antjufejevs uzskatāms par kā minimums neformālo Piedņestras specdienestu vadītāju. "Un mums ir pierādījumi, ka Antjufejevs sazinās ar Piedņestras specdienestiem kā arī ar FSB piekto nodaļu, kas ir kurators tajā skaitā arī Moldovai. Mums rokās nonāca dažu FSB vadītāju "billingi" - tas ir zvanu saraksti. Starp viņiem arī viens FSB vadītājs Georgijs Grišajevs. Grišajevs ir FSB piektās nodaļas ģenerālis un regulāri sazvanās ar Antjufejevu."
Vēl pirms 8 gadiem mediji Latvijā ziņoja, ka bijušo omonieti Antjufejevu mūsu valsts ir izsludinājusi starptautiskajā meklēšanā. Tomēr kā apliecina Ģenerālprokuratūra, Latvija šobrīd šo personu vairs nemeklē.
Tieslietu ministre uzskata, ka Latvijai būtu jāparūpējas, lai tādi cilvēki kā Antjufejevs līdz mūža galam atrastos visos meklēšanas sarakstos.
"Mēs, protams, varam skaisti atcerēties barikādes piemiņu un pateikties tiem cilvēkiem, kuri nosargāja brīvību, kuri lēja asinis. Bet, ja mēs reāli ar tiesiskas valsts līdzekļiem, tiem, kuri šo noziegumu izdarīja, nenorādam, ka mēs tik tiešām viņu atbildību tiesas ceļā prasīsim. Tad tie ir tikai un vienīgi emocionāli vārdi, bet nevis darbi. Un līdz ar to vienīgā atbilde ir jā. To, vai konkrēti šobrīd. Vai tiesībsargājošās iestādes, konkrēto personu ir vai nav iekļāvušas šajos meklēšanas sarakstos es nevaru komentēt, jo man nebija šāda informācija iepriekš zināma, ka es varētu par šo jautājumu jums atbildēt. Bet es tiešām lūgtu tad pie viņiem vērsties un to izrunāt, un jebkurā gadījumā es tad varētu arī no savas puses šo jautājumu viņiem jautāt. Bet mana īsā atbilde ir jā, tas ir mūsu pienākums, atbildība, un tas arī skaidri izriet no Satversmes," komentē tieslietu ministre (JV) Inese Lībiņa-Egnere.
Latvijā šo gadu laika notiesāti omonieši, kuri bija vidējā līmeņa kaujinieki - pavēļu izpildītāji. Krietni aktīvāk rīkojas Lietuva, kas omoniešus meklē joprojām. Un arī mēģina saukt pie atbildības par pastrādāto, šādi izpelnoties asu Krievijas nosodījumu. Pirms 7 gadiem tā brīža Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers publiski paziņoja, ka Latvijā OMONiešus vairs neesot iespējams saukt pie atbildības. Jo Lietuvā šie noziegumi tikuši traktēti kā genocīds, tādējādi tiem nav noilguma. Taču Latvijā skatīti kā nodevība un dienesta stāvokļa izmantošana, pielietojot vardarbību.