Jauno zemnieku klubs norāda, ko nepieciešams veikt, lai ieinteresētu jauniešus dzīvot laukos

© unsplash.com

Jauniešiem laukos entuziasma un azarta netrūkst, uzsver biedrības "Latvijas Jauno zemnieku klubs" (JZK) valdes priekšsēdētāja Sandra Eimane, stāstot par jauniešu pieredzi, sākot saimniekot.

Kā norādīja Eimane, lai uzsāktu saimniekošanu laukos, jauniešiem ir jābūt lielai drosmei, atbildībai un apzinīgumam. Izaicinājumu ir daudz - izejvielu izmaksas, aizdevumu un zemes pieejamība, klimata pārmaiņas, kā arī jaunie nosacījumi, kur daudz kas jāadministrē jauniešiem pašiem.

Vienlaikus viņa stāstīja, ka jaunieši strādā, domājot par efektivitāti un kvalitāti, izmanto jaunākos pētījumus, kā arī mācās no senču pieredzes.

"Jauniešiem patīk izmēģināt ko jaunu, taču šādi lēmumi tiek rūpīgi un kritiski izsvērti, veicot aprēķinus, izvērtējot riskus un domājot vairākus soļus un gadus uz priekšu," teica Eimane.

Viņa gan uzsvēra, ka, lai jaunieši paliktu vai atgrieztos reģionos, jāpalīdz mājokļu jautājuma risināšanā un zemes pieejamības risinājumos. Tāpat nedrīkst aizmirst par lauku iedzīvotāju mentālo veselības uzturēšanu un cilvēcību ikdienā.

Savukārt taujāta par sadarbību ar Zemkopības ministriju, Eimane atbildēja, ka gribētos lielāku skaidrību vairākās lietās. Joprojām nav skaidrs, vai un cik jauno zemnieku Eiropā grib redzēt.

"Lielākās bažas ir par tālāko politiku, papīru slogu un nesaprotamiem noteikumiem. Izmaiņu ir daudz un tās notiek pārāk bieži," uzsvēra JZK priekšsēdētāja.

Tāpat viņa atzina, ka "nozarē šobrīd ir daudz svarīgu jautājumu, kuriem vajadzīgs saprātīgs risinājums. Novērtējam, ka ministrs ir gatavs uzklausīt organizācijas, taču šobrīd ir ļoti saspringts laiks un redzēsim, kā ministrs un birojs tiks galā ar šī brīža nozares krīzi."

JZK darbojas biedri ir no visas Latvijas un tā apvieno apmēram 15 nozares. Biedrība darbojas politikas, izglītības, jauniešu izaugsmes, uzņēmējdarbības un lauku attīstības interesēs.

Latvijā

Latvijā gadā ir 12 papildu brīvdienas (Lieldienās, Jāņos, Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienā, Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā, Darba svētkos, Ziemassvētkos un Jaungadā). Lielākā daļa cilvēku, izņemot darbaholiķus, labprāt iegūtu vēl pāris papildu brīvdienas, piemēram, Lāčplēša dienu un 15. augustu. Arī darba nedēļa varētu būt īsāka. Ekonomisti gan krata pirkstu – papildu brīvdienas Latvijai izmaksājot dārgi.

Svarīgākais