Bērnu slimnīcas iecerēto būvprojektu īstenošanai trūkst aptuveni 13 miljoni eiro

© f64.lv, Oksana Džadana

Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) iecerēto būvprojektu īstenošanai trūkst aptuveni 13 miljoni eiro, pauž BKUS valdes priekšsēdētājs Valts Ābols.

Patlaban slimnīcā norit infrastruktūras uzlabošanas darbi. Darbus vairākos objektos iecerēts noslēgt 2024.gadā, solot izveidot modernāko bērnu slimnīcu Baltijā.

Šobrīd turpinās Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centra (BJPVC) būvniecība un ēkas, kurā atradīsies "Barnahus" jeb Bērna māja un Paliatīvās aprūpes dienesta telpas, renovācija, noslēguma posmā ir Administrācijas ēkas renovācija. Pagājušajā gadā uzsākta ēkas, kurā atradīsies Ambulatorais veselības centrs un Neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļa, būvniecība, kas tāpat kā arī BJPVC būvniecība tiek finansēta ar Eiropas Reģionālā attīstības fonda (ERAF) atbalstu. Vēl uzsākta Epilepsijas un miega medicīnas centra izveide.

Ābols apstiprināja, ka šie būvniecības stadijā esošie projekti tiks pabeigti, taču ir risks neuzsākt citu ieplānoto ieceru īstenošanu. Pēc viņa vārdiem, būtu bezatbildīgi sākt projektu īstenošanu, kamēr nav skaidrs, cik liels ir pieejamais finansējums, tāpēc šobrīd tiek izskatīti dažādi scenāriji, lai izlemtu, ko slimnīca varēs un ko nevarēs atļauties realizēt.

"2020.gadā savos plānos iekļāvām tos infrastruktūras attīstības projektus, kurus mēs varētu realizēt, piesaistot iezīmēto Eiropas finansējumu. Taču tagad ir skaidrs, ka 2022. un 2023.gadā vērojamā resursu sadārdzinājuma dēļ pārrēķinot, cik daudz līdzekļu iztērēsim jau uzsāktajiem projektiem, ir skaidrs, ka mēs nevaram realizēt visus iecerētos attīstības projektus. Pirmie projekti, kas šobrīd ir procesā, tostarp Ambulatorā veselības centra un Neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas nodaļas ēkas būvniecība no tiem paredzētā "līdzekļu katliņa" prasa lielāku summu, jo cenas, par kurām varējām noslēgt līgumu pērn, ļoti atšķiras no tām, kas bija, plānojot projektu 2020.gadā. Tas nozīmē, ka līdzekļu pārējo ieceru realizācijai kļūst mazāk," skaidroja Ābols.

Pēc viņa paustā, lai pabeigtu iecerētos projektus, slimnīcai trūkst apmēram 13 miljoni eiro, kas nākamajos periodos būs jāmeklē no citiem finanšu avotiem.

Šobrīd ir apdraudēta Pediatrijas un Aptiekas mājas būvniecība, Psihiskās veselības un agrīnās intervences centra, kā arī Sporta medicīnas centra infrastruktūras izveide.

Ābols stāstīja, ka Pediatrijas un Aptiekas māju bija iecerēts būvēt tā, lai, tā tiktu savienota ar esošo ārstniecības kompleksu, ļaujot pacientiem ērti pārvietoties. Psihiskās veselības un agrīnās intervences centra izveide nepieciešama, jo agrīnās intervences pakalpojumi kļūst arvien pieprasītāki. Savukārt Sporta medicīnas centram savu atsevišķu telpu slimnīcā nekad nav bijis. Centra funkcijas speciālisti nodrošina, pieņemot mazos sportistus dažādos Bērnu slimnīcas korpusos, kas rada neērtības.

Šonedēļ BKUS apmeklēja Saeimas Sociālo un darba lietu komisija, kuru slimnīcas valdes locekļi iepazīstināja ar slimnīcas darbu un attīstības virzieniem, kā arī vērsa deputātu uzmanību uz samilzušajām problēmām nepietiekamā finansējuma dēļ.

BKUS valdes locekle Iluta Riekstiņa atzina, ka pirmo reizi finansiālā situācija ir tik draudīga, slimnīcā darba apjoms palielinās, bet finansējums netiek palielināts, turklāt resursu sadārdzinājums daudzās pozīcijās vērš finansiālo situāciju vēl sliktāku.

Arī Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Inga Bērziņa (JV) aģentūrai LETA sacīja, ka līdz ar Krievijas karu Ukrainā un energoresursu cenu pieaugumu ir ievērojami pieauguši ikdienas izdevumi slimnīcas uzturēšanai, tāpēc BKUS ir satraukums par šī gada budžetu - "vai spēs iztikt bez mīnusiem".

"Šobrīd, ja situācija nemainīsies, jo izmaksas daudz kam ir pieaugušas, lai ko viņi censtos darīt, tad droši vien papildu atbalsts būs vajadzīgs," atzina Bērziņa.

BKUS attīsta ne tikai ārstniecību, bet arī klīnisko pētījumu virzienu un vēlas kļūt par informācijas un augstākā līmeņa ārstniecības koordinācijas centru, taču zinātnisko pētījumu veikšanai un tālākizglītībai nav stabila finansējuma, tāpēc situācija, kādā jāstrādā klīniskajām universitātes slimnīcām Latvijā, nav salīdzināma ar iespējām, kādas ir attīstītākajās Eiropas valstīs, vēsta slimnīca.