Sodu par negodīgu komercpraksi Latvijā palielina tomēr līdz 300 000 nevis diviem miljoniem eiro

© Pixabay

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā, ar ko maksimālais sods par negodīgu komercpraksi Latvijā palielināts tomēr līdz 300 000 eiro nevis līdz Tieslietu ministrijas (TM) rosinātajiem diviem miljoniem eiro.

Reizē ar pieņemtajiem likuma grozījumiem maksimālais sods par negodīgu komercpraksi Latvijā ir trīskāršots - no pašreizējiem 100 000 eiro līdz 300 000 eiro.

TM un tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) rosināja palielināt maksimālo sodu par negodīgu komercpraksi Latvijā līdz diviem miljoniem eiro, bet tas netika atbalstīts. Šādu maksimālo iespējamo sodu būtu paredzēts piemērot, ja uzraudzības iestādei nebūtu bijusi pieejama informācija par apgrozījumu, jo attiecīgā persona vai nu nebūtu sniegusi vai būtu devusi nepatiesu informāciju.

Tajā pašā laikā deputāti noteica, ka, ja negodīga komercprakse ir īstenota ne tikai Latvijā, bet arī, piemēram, vēl kādā citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī, tad varēs piemērot naudas sodu līdz diviem miljoniem eiro.

Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka spēkā esošais maksimālais naudas sods nav pārskatīts kopš 2015.gada, ir novecojis un tāpēc jāmaina.

Ekonomikas ministrija skaidro, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs šo gadu laikā secinājis, ka maksimālā soda nauda, kas ir ierobežota līdz 100 000 eiro, ir piemērota un bijusi efektīva viegliem vai vidēji smagiem komercprakses pārkāpumiem, kas nemaina patērētāju ekonomisko rīcību un nerada patērētājiem zaudējumus, kas tuvojas 100 000 eiro.

Taču tajā pašā laikā praksē ir konstatēti gadījumi, kuros pārkāpuma rezultātā gūtais labums vairākkārt pārsniedza iespējamo piemērojamo soda apmēru. Tāpēc rosināts maksimālo soda apmēru trīskāršot līdz 300 000 eiro.

Likumprojekts paredz precizēt arī atsevišķas normas attiecībā uz patērētāju tiesisko aizsardzību, komercpraksi tiešsaistes tirdzniecības vietās, informācijas sniegšanu par galvenajiem parametriem preču ranžēšanā, kā arī atzīt par maldinošu komercpraksi nepatiesu atsauksmju un ieteikumu publicēšanu.

Latvijā

Būtu jāizvērtē atsevišķu Valsts digitālās attīstības aģentūra (VDAA) darbinieku atbildība un jāsaprot, kā valsts varētu palīdzēt iedzīvotājiem saistībā ar neizdarību radītajiem zaudējumiem, tā pēc tikšanās ar premjeri Eviku Siliņu (JV) pauda prezidents Edgars Rinkēvičs.