Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā, kas nosaka, ka elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un sadales sistēmas operatora AS "Sadales tīkls" tarifos, kas stāsies spēkā 2023.gadā, nedrīkstēs iekļaut iepriekšējo periodu zaudējumus.
Parlaments šodien pieņēma Ministru kabineta un Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) virzītās izmaiņas ar mērķi ieviest vienreizējus ārpuskārtas mehānismus elektroenerģijas sadales un pārvades tarifu pieauguma ierobežošanai un reģionālās konkurētspējas stiprināšanai.
Iepriekš AST tarifu projektā paredzēja vairāk nekā četrkārtēju pieaugumu elektroenerģijas pārvades tarifam un aptuveni 50% pieaugumu maksai par pārvades jaudas uzturēšanu. Savukārt "Sadales tīkla" sākotnēji iesniegtais tarifu projekts paredzēja kopējo izmaksu pieaugumu aptuveni 62%, kā arī izmaiņas tarifu struktūrā.
KEM skaidro, ka būtiskais sistēmas operatoru izmaksu pieaugums saistāms ar elektroenerģijas cenu pieaugumu, kas 2021. un 2022.gadā abu operatoru izmaksas ietekmēja divos veidos. Pirmkārt, augstāka elektroenerģijas cena nozīmē lielākas zudumu un tehnoloģiskā patēriņa izmaksas salīdzinot ar spēkā esošo un iesniegto tarifu projektu. Otrkārt, papildu cenu atšķirības radījušas neparedzēto izmaksu uzkrājumu aptuveni 150 miljonu eiro apmērā.
Tāpat sistēmas operatoru izmaksu pieaugums saistāms ar patēriņa izmaiņām pandēmijas ierobežojumu un augstu elektroenerģijas cenu dēļ. Tā kā AST pašreizējie tarifi stājās spēkā 2021.gadā un tajos ir augsts izmaksu atbilstības līmenis, tiem pārvadītās elektroenerģijas vai uzstādītās jaudas izmaiņu ietekme bijusi salīdzinoši neliela. Savukārt "Sadales tīkla" tarifi stājās spēkā 2020.gadā, un tajos ir zemāka izmaksu un tarifu struktūras atbilstība, tāpēc izveidojusies ieņēmumu un izdevumu neatbilstība par aptuveni 50 miljoniem eiro.
Kā skaidro KEM, augstās elektroenerģijas cenas un patēriņa izmaiņas saistāmas ar ārkārtējiem apstākļiem (tostarp Covid-19 ietekmi uz ekonomisko aktivitāti, Krievijas iebrukumu Ukrainā un tā ietekmi uz energoresursu cenām), tāpēc nepieciešams ieviest vienreizējus ārpuskārtas mehānismus tarifu pieauguma ierobežošanai un reģionālās konkurētspējas stiprināšanai. Tas ir jo īpaši svarīgi, ņemot vērā vispārējo preču un pakalpojumu cenu kāpumu un novērojamo tautsaimniecības aktivitātes samazināšanos.
Tāpēc Saeima šodien likumā noteica pienākumu "Sadales tīklam" un AST atteikties no regulatīvā rēķina daļas, kas veidojusies no starpības starp faktiskajiem un plānotajiem ieņēmumiem iepriekšējā regulatīvajā periodā un starpību starp faktiskajām un plānotajām cita sadales sistēmas operatora vai pārvades sistēmas operatora pakalpojumu izmaksām par iepriekšējo regulatīvo periodu.
Kā skaidro KEM, spēkā esošais regulējums neuzliek sistēmas operatoriem tiešu pienākumu atgūt visu iepriekšējo regulatīvo periodu negūtos ieņēmumus, tomēr esošajos apstākļos novirzes ir būtiskas. Risku neiegūt pietiekamu finansējuma apjomu turpmākām investīcijām mazina Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas un noturības fonda "REPowerEU" programmā plānotais finansējums. Paredzēts, ka pieņemtās izmaiņas likumā neatstās ietekmi uz valsts budžetu.
"Minētajam mehānismam nav būtiska ietekme uz AST tarifu projekta izmaksām, savukārt, balstoties uz "Sadales tīkla" sniegto finanšu rādītāju prognozēm, šis mehānisms ļautu samazināt tarifu projektā ietvertās izmaksas par 11 miljoniem eiro gadā (kopā 50 miljoni eiro 4,5 gadu regulatīvajā periodā)," teikts šodien pieņemto izmaiņu pamatojumā.
AST regulatīvā rēķina atlikuma samazinājums tiks īstenots, izmantojot pārslodzes ieņēmumus. Balstoties uz AST sniegtajām finanšu prognozēm, šis mehānisms, kas neprasa papildu tiesību aktu izmaiņas, ļautu samazināt tarifu projektā ietvertās izmaksas par 21 miljonu eiro gadā (kopā 53 miljoniem eiro 2,5 gadu regulatīvā periodā).
Kā ziņots, valdībā atbalstīts rīkojuma projekts "Par AST un "Sadales tīkls" sistēmas pakalpojuma tarifu projektu pārskatīšanu".
Tas uzdod Ekonomikas ministrijai (EM) kā AS "Latvenergo" valsts kapitāla daļu turētājai sadarbībā ar KEM nodrošināt, ka "Latvenergo" kā "Sadales tīkla" kapitāla daļu turētāja nodrošina, ka tā sagatavo tarifu projektu ar regulatīvo periodu no 2023.gada 1.jūlija līdz 2027.gada 31.decembrim.
Savukārt Finanšu ministrijai (FM) kā AST valsts kapitāla daļu turētājai sadarbībā ar KEM uzdots nodrošināt, ka AST sagatavo grozījumus tarifu projektā, regulatīvo periodu nosakot no 2023.gada 1.jūlija līdz 2025.gada 31.decembrim. Tāpat FM jānodrošina, ka AST tarifu projekta aprēķinos iekļauj pārslodzes maksas ieņēmumus, tai skaitā plānotos ieņēmumus, izvērtē jaudas rezerves palīgpakalpojuma nosacījumus, lai, nemazinot elektroenerģijas sistēmas drošumu, pēc iespējas samazinātu pakalpojuma nodrošināšanas izmaksas.
Gan EM, gan FM uzdots nodrošināt, ka attiecīgi "Sadales tīkls" un AST izvērtē elektroenerģijas iegādes alternatīvas (biržai piesaistīta elektroenerģijas cena, fiksēta elektroenerģijas cena, kombinēts risinājums), izvēloties tautsaimniecībai saimnieciski izdevīgāko risinājumu.
