Vēža pacienti Saeimas deputātiem iesniegs savu onkoloģijas budžeta portfeli

© f64.lv, Romāns Kokšarovs

Šodien, kad valsts budžeta portfelis tiks svinīgi nodots izskatīšanai Saeimā, arī Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības "Onkoalianse" pārstāvji dosies uz Saeimu pasniegt atbildīgajām komisijām un deputātiem simboliski savu - onkoloģijas budžeta portfeli, vēsta "Onkoalianses" valdes loceklis Edgars Āboliņš.

Ar šo soli "Onkoalianse" vēlas atgādināt par Latvijas vēža pacientu vajadzībām, politiķu solījumiem onkoloģiskās aprūpes pilnveidei, kā arī pacientu prasībām attiecībā uz onkoloģijas jomas finansējumu ilgtermiņā.

Kā uzsver "Onkoalianse", valsts budžeta apstiprināšanas brīdī arī šogad kārtējo reizi finanšu ministram nākas secināt, ka "divas nozares budžetā nav finansētas pietiekami - tā ir labklājība un veselība, kurām ir būtiski zemāks finansējums nekā vidēji Eiropas Savienībā".

Āboliņš norādīja, ka lai arī onkoloģija 2023.gadā ir noteikta kā viena no veselības jomas prioritātēm, valsts budžeta projekts liecina, ka aptuveni 80 000 vēža pacienti Latvijā arī šogad turpinās izjust finansējuma trūkuma smagās sekas. Proti, pacienti bieži nevarēs saņemt agrīnu diagnostiku, kas ļautu vēzi atklāt laikus un izārstēt, turpinās gaidīt garās rindās uz izmeklējumiem, ko ne visiem lemts sagaidīt, kā arī paliks bez valsts apmaksātām jaunākajām zālēm, kas ļautu dzīvot ilgāk, un bez pietiekama atbalsta un rehabilitācijas, ar ierobežotu paliatīvo aprūpi.

Pēc viņa paustā, Latvija ir vissliktākā vēža pacientu dzīvildze Eiropas Savienībā (ES) - 12%, un, salīdzinot ar Skandināviju, šī atšķirība ir pat 20%. Turklāt Latgalē situācija ir vēl sliktāka - vecuma standartizētais vēža izraisītās mirstības rādītājs pēdējo 10 gadu laikā šajā reģionā pieaudzis par 15%, kas apliecina - Latvijā nevienlīdzība vēža pacientu aprūpē pastāv ne tikai attiecībā pret ES, bet arī valsts ietvaros, liecina Eiropas Vēža nevienlīdzības reģistra dati.

Saprotot šā brīža prioritātes drošības un aizsardzības jomā, smago globālo ekonomisko situāciju, "Onkoalianse" vēlas atgādināt, ka onkoloģijas jomas attīstību valstī nosaka iepriekšējās valdības 2022.gada jūlijā apstiprināts Onkoloģijas plāns 2022.-2024.gadam. Tas paredz noteiktus pasākumus, termiņus un atbilstošu finansējumu onkoloģiskās aprūpes uzlabošanai, ļaujot palielināt skrīninga aptveri, pagarināt dzīvildzi un samazināt priekšlaicīgu mirstību.

Jau pērn novembrī "Onkoalinse" lūdza 14.Saeimas jaunievēlētos deputātus pildīt solījumu un atvēlēt šogad nepieciešamo finansējumu valdības apstiprinātajam 2022.-2024.gada Onkoloģija plānam ne tikai tā īstenošanai sākotnēji paredzēto 135,8 miljonu eiro apmērā, bet arī aprēķināto papildu vajadzību jeb 99 miljonu eiro apjomā, sacīja Āboliņš.

2023.gada valsts budžeta projekta izskatīšanas procesā "Onkoalianse" aicina Saeimas deputātus onkoloģijas nozares vajadzības saglabāt par augstu prioritāti un turpināt politiķu iesākto - meklēt risinājumus, kas nodrošinātu Onkoloģijas plāna īstenošanai nepieciešamos līdzekļus atbilstoši valdības lemtajam pilnā apmērā - 2023.gadā papildus nepieciešamais finansējums ir 69 miljoni eiro, bet valsts budžeta vidējā termiņa ietvarā deficīts onkoloģijas nozarei ir 216 miljoni eiro.

Latvijā

Dažādas izmaiņas, kas stāsies spēkā nākamgad, ietekmēs arī iedzīvotāju uzkrājumus un ieguldījumus. Mazināsies iemaksu lielums pensiju 2. līmenī, kamēr par individuāli veiktajiem uzkrājumiem, piemēram, iemaksām pensiju 3. līmenī un uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā, būs iespēja saņemt lielāku nodokļa atmaksu. Plašāk skaidro "Swedbank" Investīciju produktu līnijas vadītājs Rolands Zauls.

Svarīgākais