Šodien, 9. februārī, plānotajā a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) padomes sēdē plānots balsot par līdzšinējā valdes priekšsēdētāja Māra Kleinberga atstādināšanu un viņa nomaiņu ar pašreizējo valdes locekli Rinaldu Pļavnieku.
Pēc portāla nra.lv rīcībā esošās informācijas priekšlikumus par šādu kadru nomaiņu valdē plānojot virzīt LDz padomes priekšsēdētājs Jānis Lange.
Izmaiņas Ldzc valdē ir likumsakarīgas, jo pērn oktobrī vēlēšanās varu zaudēja līdzšinējā M. Kleinberga patroni partija”Konservatīvie” ar satiksmes ministru Tāli Linkaiti un viņa politiski-saimniecisko uzraugu Juri Jurašu priekšgalā. Uzņēmējdarbības un politikas kuluāros panākta vienošanās par daudzpusējām interesēm atbilstošo R. Pļavnieka kandidatūru. Savu “jā” vārdu kandidatūrai devuši arī opozīcijā esošas partijas “Latvija pirmajā vietā” vadītāji.
Kandidēt uz LDz valdes priekšsēdētāja amatu piedāvāts līdzšinējai valdes loceklei Vitai Balodei-Andrūsai, taču viņa no godpilnā piedāvājuma atteikusies.
Portāls lsm.lv jau 7. februārī signalizēja ka ar M. Kleinberga darbu neesot apmierināta uzņēmuma padome, kura lēmusi vērtēt viņa tālāko atrašanos amatā. Tā Latvijas Televīzijai apstiprinājuši pat vairāki neoficiāli avoti.
M. Kleinbergs LDz valdes priekšsēdētāja amatā tika iecelts 2020. gada martā, un viņa pilnvaru termiņš ir līdz 2025. gadam.
R. Pļavnieks amata pienākumus valdē saka pildīt 2021 gada1.augustā. Tolaik mēneša alga pirms nodokļu nomaksas valdes loceklim komercattīstības jautājumos bija 9036 eiro.
Atbilstoši kompānijas statūtiem, Ldz valdē jābūt četriem locekļiem, bet šobrīd tā joprojām strādā trīs locekļu sastāvā.
Neilgi pēc kara sākuma 2022. gada 31. martā TV3 R. Pļavnieks prognozēja, ka neesot signālu pa traģisku situāciju kravu apgrozījumos pa dzelzceļu: “Mēs uzskatām, ka pašreizējās indikācijas notiekošajā karadarbībā un ar to saistītajās ekonomiskajās sankcijās, neliecina par to, ka šāds scenārijs ir reāls. Un pašreizējās indikācijas rāda, ka nebūs nepieciešams īstenot šādus scenārijus. Bet, pat ja tie būtu, tie noteikti nebūtu šie galējie skaitļi, kas tika minēti,” teicis R. Pļavnieks.
Viņš norādījis, ka tiekot aktīvi strādāts, lai Krievijas un Baltkrievijas kravas aizstātu ar citu valstu kravām no austrumu valstīm, piemēram, Kazahstānas, Uzbekistānas, kā arī Ķīnas.
Savukārt par daudzu amatu apvienošanas meistaru, kurš plānojot virzīt R. Pļavnieku uz valdes priekšsēdētāja amatu, J. Langi presē rodama atsauce par to cik vienoti par J. Langes atbalstīšanu ir ideoloģiski dažādie politiskie spēki: “Par to, lai VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētāju un VAS "Latvijas Dzelzceļš" padomes priekšsēdētāju Jāni Langi ieceltu pašvaldības izpilddirektora amatā, nobalsoja 46 no 57 klātesošajiem deputātiem. Tas nozīmē, ka nobalsojuši arī vismaz 10 opozīcijas deputāti no Krievu savienības, Saskaņas un GkR. 2013. gada pašvaldību vēlēšanās J. Lange tika ievēlēts Jelgavas domē no partijas "Vienotība" saraksta. Tagad viņš skaidroja, ka dzīvojot Jelgavā un it kā plānojot "pārdeklarēties" uz Rīgu, kurai katru rītu vajadzētu sūtīt viņam pakaļ dienesta auto uz Jelgavu un acīmredzot vakarā vest atpakaļ. Viņš esot "Jaunā Laika" un "Vienotības" biedrs kopš 2005. gada. 2013. gadā J. Lange kļuva par LVC valdes priekšsēdētāju. Kopš 2018.gada J. Lange ir "Latvijas Dzelzceļa" padomes priekšsēdētājs. Kā liecina J. Langes amatpersonas deklarācija, 2020. gadā viņš no LDz kā padomes priekšsēdētājs saņēmis algu 29 448 eiro kopsummā, bet kā LVC valdes priekšsēdētājs vēl 74 644 eiro. Līdz ar to J. Lange pamet 6220 eiro mēnešalgu LVC, lai saņemtu 2438 mēnešalgu Rīgas domē. Apstiprinot viņa kandidatūru, domes sēdē neizskanēja pārliecinoši argumenti par to, kāpēc viņš gatavs uz trīskāršu algas pazeminājumu, lai tikai vadītu Rīgas pašvaldības izpildaparātu. Rīgas mērs Mārtiņš Staķis apliecināja, ka Lange pēc kļūšanas par Rīgas izpilddirektoru papildus 2438 eiro lielajai izpilddirektora algai saņems arī tikpat lielu piemaksu, turklāt jau no pirmās darba minūtes un, nepārbaudot, vai jaunais izpilddirektors ir paveicis dubultu darbu, par kuru pienāktos dubulta piemaksa. Šādi fakti un apstākļi tik ļoti pārliecināja domes deputātus, ka par J. Langes apstiprināšanu amatā nobalsoja kā pozīcija, tā opozīcija, izņemot vienīgi desmit "saskaņiešus".Turklāt dome atbalstīja arī prasību saglabāt J. Langem "piepelnīšanās" iespēju LDz padomes priekšsēdētāja amatā: viņam būs atļauts savienot amatus LDz un Rīgas domē, kas viņam ļaus papildus saņemt 2454 eiro mēnesī. Tātad vairāk nekā pamatalga (bez piemaksas) par galvaspilsētas izpilddirektora darbu.”, 2021 gada aprīlī ziņoja portāls pietiek.com
