Eksperts: Pērn Latvija piedzīvoja vēsturiski intensīvākos kiberuzbrukumus

© unsplash.com

Tehnoloģiju uzņēmums SIA "Tet" 2022.gadā konstatējis 4353 DDoS jeb pakalpojumu atteices uzbrukumus, kas ir par 30% vairāk nekā gadu iepriekš, vēsta uzņēmuma pārstāvji.

Jaudīgākie uzbrukumi "Tet" klientu infrastruktūrai bija aprīlī ar jaudu līdz 83 gigabaitiem sekundē un augustā, kad izdevās apstādināt 120 gigabaitu sekundē jaudīgu uzbrukumu Saeimai.

Savukārt skaitliski lielākā uzbrukumu aktivitāte tika novērota oktobra beigās un novembra sākumā. Palielinājies arī vīrusu apjoms - no ienākošajiem e-pastiem 170 729 saturēja vīrusa pazīmes, kas ir par 28% procentiem vairāk, nekā pirms gada.

"Tet" tehnoloģiju direktors, valdes loceklis Dmitrijs Ņikitins norāda, ka "2022.gadā Latvija piedzīvoja vēsturiski intensīvākos kiberuzbrukumus, un tie lielākoties bija politiski motivēti. Pagājušais gads skaidri parādīja, cik būtiski ir laicīgi investēt kiberdrošībā un proaktīvi rūpēties par aizsargmehānismiem un digitālo prasmju līmeņa celšanu".

Uzbrucēji joprojām turpina meklēt vājākas vietas organizāciju mājaslapās vai lietojumprogrammu saskarnēs jeb API un veikt uzbrukumus pret tām, piemēram, ģenerējot pieprasījumu, kuru izpildei servera pusē nepieciešams daudz laika un skaitļošanas jaudas.

Viens no aktuālākajiem kiberdraudiem joprojām paliek pikšķerēšana, kas izplatās gan ar e-pastu un sociālo tīklu, gan zvanu starpniecību. Saskaņā ar Finanšu nozares asociācijas datiem, iepriekšējā gadā no četru Latvijas banku klientiem izkrāpti vairāk nekā 12 miljoni eiro, cilvēkiem pašiem apstiprinot maksājumus, un tas ir tikai viens no krāpšanas veidiem.

"Situāciju ir iespējams uzlabot, regulāri apmācot cilvēkus un atgādinot par vērīgumu," skaidro Ņikitins.

Vienlaikus "Tet" atgādina arī par paroļu drošību un multifaktoru autentifikācijas lietošanu, jo 2022.gadā "Tet" konstatējis 6,6 miljonu paroļu minējumus "Tet" un klientu e-pastiem.

Latvijā

No šī gada oktobra Latvijā stāsies spēkā jauns regulējums, kas aizliegs izmantot vissezonas "M+S" riepas ziemas periodā, tā vietā nosakot nepieciešamību izmantot riepas, kas marķētas ar "kalns un sniegpārsliņa" simbolu. "Drošas braukšanas skolas" vadītājs Jānis Vanks skaidro, ka "kas der visam, neder nekam", uzsverot, ka vissezonas riepas nav pietiekami efektīvas Latvijai raksturīgajos sniega un ledus apstākļos, un ņemot vērā, ka riepu kvalitāte ir būtiska drošībai, jaunais regulējums ir atbilstošs un loģisks.

Svarīgākais