Eiropas Komisijā iesniegs Latvijas vispārējās valdības budžeta plānu

Vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2023.gadam jau tika sagatavots un apstiprināts pagājušā gada rudenī, bet pie nemainīgas politikas saistībā ar 2022.gada 1.oktobrī notikušajām Saeimas vēlēšanām.

Līdz ar jaunā Ministru kabineta apstiprināšanu atsākās darbs pie valsts budžeta 2023.gadam sagatavošanas, un Finanšu ministrija sagatavoja precizēto projektu, pamatojoties uz decembrī atjaunoto makroekonomiskās attīstības scenāriju un janvārī aktualizētajām fiskālajām prognozēm.

Budžeta plāna projekts atspoguļo aktuālāko novērtējumu par 2022.gadu, kā arī ņem vērā visus lēmumus, ko Ministru kabinets ir pieņēmis 2023.gada budžeta izstrādes laikā. Tas ietver to pašu informāciju attiecībā uz 2023.gadu, kas ir pamatā likumprojektam par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam.

Budžeta plānā 2022.gadam vispārējās valdības ieņēmumi tiek novērtēti 35,8% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izdevumi 40,5% apmērā, nominālais budžeta deficīts 4,7% apmērā, bet parāds 40,9% no IKP.

Savukārt 2023.gadam vispārējās valdības ieņēmumi tiek prognozēti 37,1% no IKP apmērā, izdevumi 41,3% apmērā, nominālais budžeta deficīts 4,2% apmērā, bet parāds 41,9% no IKP.

Precizētais budžeta plāns tiks iesniegts Eiropas Komisijai, kas izvērtēs iesniegto dokumentu un sniegs savu novērtējumu par atbilstību Eiropas Savienības tiesību normām fiskālās disciplīnas jomā. Eiropas Komisijas novērtējums nacionālajiem parlamentiem būs jāņem vērā, pieņemot valsts budžetu galīgajā lasījumā.

Jau ziņots, ka valdība otrdien atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinājumā ar 2022.gada budžetu 2023.gadam paredzēts ieņēmumu palielinājums 2,025 miljardu eiro apmērā un izdevumu palielinājums 2,233 miljardu eiro apmērā.

2023.gada konsolidētais valdības budžeta deficīts plānots 1,95 miljardu eiro apmērā jeb 4,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Savukārt maksimālie valsts parāda griesti paredzēti 19,2 miljardi eiro jeb 45,6% no IKP, paredzot elastību veikt papildus finansēšanas pasākumus, lai savlaicīgi piesaistītu resursus plānoto parādsaistību dzēšanai labvēlīgu finanšu tirgus nosacījumu gadījumā vai situācijās, ja iestājas riski ar negatīvu ietekmi uz tautsaimniecību un valsts budžeta deficītu. Neiestājoties augstāk minētajiem apstākļiem valsts parāds tiek prognozēts 18 miljardu eiro apmērā jeb 42% no IKP.