Maternitātes pabalstus plānots saglabāt 80% apmērā

Lai nodrošinātu sociālās apdrošināšanas sistēmas stabilitāti ilgtermiņā, pilnveidotu vecāku pabalsta saņemšanas nosacījumus, kā arī lai precizētu likumā noteikto pabalstu aprēķināšanas kārtību, Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus likumā Par maternitātes un slimības apdrošināšanu.

LM izstrādātie likuma grozījumi ceturtdien, 27.janvārī, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Projekts vēl jāsaskaņo ar citām ministrijām, jāapstiprina valdībā un jāpieņem Saeimā.

Likumprojekts paredz, ka arī pēc 2012.gada 31.decembra maternitātes un paternitātes pabalstu piešķirs 80% apmērā no pabalsta saņēmēja vidējās apdrošināšanas iemaksu algas. Šāds pabalstu apmērs pat mazliet pārsniedz tos darba ienākumus, kurus cilvēks saņēma pēc nodokļu nomaksas.

Vienlaikus paredzēts, ka tiesības uz vecāku pabalstu saglabāsies arī gadījumos, kad darba devējs cilvēkam bērna kopšanas atvaļinājuma un vecāku pabalsta saņemšanas laikā būs izmaksājis piemaksas, prēmijas, pabalstus un cita veida atlīdzību, kas saistīta ar pirms atvaļinājuma veikto darbu.

Plānots, ka likumprojekts nodrošinās vienlīdzīgu attieksmi pret visiem cilvēkiem, kuriem bērna kopšanas dēļ ir nepieciešams izmantot atvaļinājumu. Tas nozīmē, ka periodā, par kuru aprēķina vidējo apdrošināšanas iemaksu algu valsts sociālās apdrošināšanas pabalsta apmēra noteikšanai, paredzēts neieskaitīt arī atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas dienas (piešķirts bērna kopšanai) un atvaļinājuma dienas bērna tēvam. Šobrīd neieskaita bērna kopšanas atvaļinājuma, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, kā arī pārejošas darbnespējas dienas.

Atgādinām, ka saskaņā ar likumu Par valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam, līdz 2012.gada 31.decembrim maternitātes un paternitātes pabalstu piešķir 80% apmērā no cilvēka vidējās apdrošināšanas iemaksu algas.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais