Enerģētikas neatkarības aspektu par svarīgāko elektroenerģijas izvēles kritēriju uzskata 39% iedzīvotāju

Enerģētikas neatkarības aspektu par svarīgāko elektroenerģijas izvēles kritēriju uzskata 39% iedzīvotāju, kas ir par deviņiem procentpunktiem vairāk nekā pirms gada, secināts Latvijas Vēja enerģijas asociācijas (LVEA) un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktajā aptaujā.

Aptaujā secināts, ka par būtiskākajiem elektroenerģijas ieguves kritērijiem Latvijas iedzīvotāji uzskata izmaksas, enerģētisko neatkarību no citām valstīm un ietekmi uz cilvēka veselību.

Par svarīgāko elektroenerģijas izvēles kritēriju visvairāk aptaujāto - 57% - atzīst izmaksas, tomēr šis rādītājs ir sarucis kopš pērnā gada, kad izmaksas kā būtiskāko faktoru izcēla 61,5%. Visstraujākais kāpums vērojams enerģētiskās neatkarības aspektam, kuru minējuši teju 39% aptaujāto salīdzinoši ar 30% - 2021.gadā, bet ietekmi uz cilvēka veselību izcēluši 35% respondentu, kas ir par trīs procentpunktiem vairāk nekā 2021.gadā.

Savukārt lielāko kritumu elektroenerģijas izvēlē piedzīvojis vides aspekts - kā svarīgu to atzīst vien 27% aptaujāto (2021.gadā tas bija svarīgi 32% aptaujāto, bet 2020.gadā - 43%). Vides jautājumi ir svarīgāki gados jauniem cilvēkiem, bet senioru vidū šī tēma ir mazāk aktuāla.

Kā norāda SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš, lai arī izmaksas joprojām ir svarīgākais elektroenerģijas izvēles kritērijs, var secināt, ka kara Ukrainā ietekmē Latvijas iedzīvotāji ir pieņēmuši augstās elektrības cenas, kā arī ir gatavāki risinājumiem, kas mūsu valsti padarītu enerģētiski neatkarīgāku. 74% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka valdībai ir aktīvi jārīkojas, lai mazinātu valsts enerģētisko neatkarību no Krievijas.

Atteikšanās no Krievijas enerģijas resursiem un alternatīvu avotu izvēle ir aktuāls jautājums visā Eiropā. Vairāk nekā 80% Latvijas iedzīvotāju atbalsta administratīvo un citu šķēršļu samazināšanu vietējo energoresursu ražošanas attīstībai un šis atbalsts pieaug gadu no gada.

LVEA vadītājs Toms Nāburgs norāda, ka Latvijas sabiedrība ir kļuvusi labāk informēta par enerģijas ieguves jautājumiem un attiecīgi arī pilnvērtīgāk izprot nepieciešamību pārejai uz atjaunojamiem energoresursiem, tostarp vēja enerģiju. Izpratne par vēja enerģijas piemērotību Latvijai pieaug un cilvēki saskata ieguvumus - izdevīgāku elektroenerģijas cenu, enerģētiskās neatkarības veicināšanu, investīciju piesaisti, ilgtspējīgu un dabai draudzīgu enerģijas ražošanu.

"Vairāk atbalstītāju vēja enerģijai ir tieši jaunākās paaudzes vidū, un tas vieš optimismu veiksmīgai nozares attīstībai arī nākotnē," pauž Nāburgs.

Domājot par dažādu enerģijas ražošanas veidu attīstīšanu un enerģijas ražotņu celšanu Latvijā, visvairāk iedzīvotāju atbalsta enerģijas iegūšanu no saules un vēja, kā arī Daugavas hidroelektrostacijām (HES). Atbalsta indekss visvairāk audzis tieši vēja enerģijai - līdz 50 punktiem (2021.gadā - 44), HES uz Daugavas palicis nemainīgs - 28, savukārt saules enerģijai nedaudz mazinājies - šobrīd tas ir 54 (2021.gadā - 61). Aptaujātie arī uzskata, ka šie trīs enerģijas iegūšanas veidi nodara vismazāko kaitējumu dabai un cilvēkiem.

Iedzīvotāji pozitīvi vērtē arī ar šķeldu darbināmas koģenerācijas stacijas, bet neatbalsta mazos HES, kā arī ar gāzi vai oglēm darbināmas termoelektrocentrāles (TEC). Mainījusies iedzīvotāju attieksme pret atomelektrostacijām - visos iepriekšējos pētījumos (kopš 2018.gada) tām ir bijis negatīvs vērtējums, bet šogad pirmo reizi vērtējuma indekss ir pozitīvs (5). Atomelektrostacijas gan joprojām tiek uzskatītas par dabai un cilvēkam nedraudzīgākajam.

Pie līdzvērtīgiem nosacījumiem 73% Latvijas iedzīvotāju dotu priekšroku elektroenerģijai, kas tiek ražota no atjaunojamajiem energoresursiem. Pakāpenisku pāreju uz arvien lielāku atjaunojamās enerģijas izmantošanu Latvijā atbalsta kopumā 78% iedzīvotāju.

Aptaujas dati liecina, ka par vispiemērotāko atjaunojamās enerģijas veidu Latvijas apstākļiem iedzīvotāji uzskata ūdens un vēja enerģiju, ko atbalsta attiecīgi 42% un 30% aptaujāto. Kopš 2021.gada atbalsts ūdens atjaunojamai enerģijai samazinājies par pieciem procentpunktiem, bet vējam pieaudzis par diviem procentpunktiem. Savukārt nemainīgs atbalsts ir saglabājies biomasas un saules enerģijai, attiecīgi 11% un 6%.

Gadījumā, ja būtu pieņemts lēmums tieši respondenta pilsētā vai novadā izveidot kādu jaunu elektroenerģijas ražotni, divas trešdaļas jeb 66% iedzīvotāju dotu priekšroku saules enerģijas iegūšanai, gandrīz puse jeb 49% dotu priekšroku vēja enerģijai, 30% - ar šķeldu darbināmām koģenerācijas stacijām, 27% - atomelektrostacijām, bet 12% - ar gāzi darbināmām termoelektrocentrālēm, bet tikai 2% iedzīvotāju izvēlētos ar oglēm darbināmas termoelektrocentrāles.

Pētījuma centra SKDS pētījums veikts 2022.gada decembrī, aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 75 gadiem.

Vēja enerģijas asociācija darbojas kopš 1998.gada, un tās mērķis ir sekmēt vēja enerģijas izmantošanu Latvijā, līdzdarbojoties nozares normatīvā regulējuma un vides sakārtošanā, kā arī veicināt sabiedrības informētību un izpratni par atjaunojamajiem, it īpaši vēja, energoresursiem.