Tuvāko divu gadu laikā ir plānots palielināt Tieslietu padomes funkcijas, proti, budžeta un personāla jautājumi tiks atdoti pašām tiesām, aģentūrai LETA skaidroja tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV).
Pašlaik Augstākā tiesa ir Tieslietu padomes, bet pirmā līmeņa tiesas - rajonu, pilsētu - un apgabaltiesas ir Tiesu administrācijas pārziņā, un mēs varam tikai raudzīties uz skaitļiem, bet nevaram par šiem jautājumiem lemt saturiski, uzsver ministre.
Viņasprāt, ja Tieslietu padomes rokās būtu arī šīs tiesas un to personālpolitika, tad pēc šīs izstrādātās sistēmas par lietu svēršanu varētu nonākt pie atbildes, cik īsti mums vajag tiesnešu, kurās tiesās viņi ir nepieciešami, vai krimināllietās, vai civillietās.
Pašlaik plānots, ka tiks izveidota darba grupa, lai redzētu, kā tieši šo funkciju pārņemšanu var īstenot, jo runa nav par iestādes pievienošanu, kā tas kaut kur jau kļūdaini ir izskanējis, runa ir par funkcijas pievienošanu. Tādēļ tiks pētīts, kādus resursus tas prasītu, vai uz Tieslietu padomi būtu jāpāriet konkrētiem darbiniekiem, kādi grozījumi būtu nepieciešami Tiesu varas likumā.
Komentējot tiesu darbu, ministre uzsver, ka uz iedzīvotāju skaitu un uz lietu skaitu tiesu lietvedībā, tad, salīdzinot ar citām valstīm, Latvijā ir daudz tiesnešu amata vietu.
Šobrīd Tieslietu padomē ir projekts, kurā tiek izstrādāti kritēriji tā saucamajai lietu svēršanai. Katrai lietai ir sava sarežģītības pakāpe, tādēļ lietu skaits nav pareizais kritērijs, pēc kura vērtēt, vai tiesnesim ir kapacitāte uzņemties izskatīt vēl papildu lietas. Tiek izstrādātas lietu kategorijas, tām piešķirti punkti, un tad ir jāvērtē, lai izskatāmo lietu portfelis dažādiem tiesnešiem būtu līdzvērtīgs un nebūtu tā, ka viens tiesnesis ir vairāk noslogots, otrs mazāk noslogots, jo vienam ir jāizskata sarežģītāka lieta, otram vieglāka lieta.
Tas arī ļautu novērtēt lietu sarežģītību katrā tiesā un izlīdzināt to starp dažādām tiesām. Kad šis projekts noslēgsies, tad mēs varēsim palūkoties arī uz tiesnešu skaitu, uzsver ministre.
Pašlaik ir panākta vienošanās, ka tās vakances, kuras veidojas, kādam tiesnesim dodoties pensijā, netiek automātiski aizpildītas. No sākuma vajag vērtēt, vai konkrētā vakance tiešām ir nepieciešama. Tas attiecas arī uz palīgpersonālu, kurš ir katram tiesnesim - palīgs, sekretārs un citi.