Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā cilvēki gribējuši bēgt arī no Latvijas

© Kaspars Krafts/f64

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes komandierim pulkvedim Sandrim Gaugeram pērn pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā zvanījuši cilvēki un interesējušies par iespējām aizbēgt no Latvijas, taču gada laikā sabiedrības nostāja par valsts aizsargāšanu ir mainījusies.

Aizsardzības ministrijas (AM) organizētajā diskusijā "Kam vajadzīgs Valsts aizsardzības dienesta (VAD) karavīrs?" Gaugers pastāstīja, ka pagājušā gada februāra beigās piezvanījuši vismaz 100 cilvēki, ar kuriem viņš gadiem ilgi nebija komunicējis, un lūguši pateikt, "kad viņi nāk, lai varētu paspēt aizbēgt".

Tagad situācija ir mainījusies, un patiesībā ļoti daudzi cilvēki zvanot un interesējoties, kas viņiem jādara, lai iestātos, piemēram, Zemessardzē. "Sabiedrības nostāja gada laikā ir konceptuāli mainījusies, un ir ļoti liela daļa sabiedrības, kas patiesībā saka: es nevis bēgšu, bet es sargāšu," uzsvēra pulkvedis.

AM valsts sekretārs Jānis Garisons, kurš pats ir zemessargs, diskusijā piekrita, ka sabiedrība ir polarizēta, taču ir cilvēki, kuri gatavi aizstāvēt valsti, īpaši tādi, kuriem ir, ko zaudēt, piemēram, bērnus. "Varam izlikties un teikt, ka viss, aizbēgsim, bet, nu, mēs melojam sev," piebilda Garisons.

Viņš nenoliedza, ka VAD ieviešanas process un pats dienests nebūs viegls, jo jebkurš iesākums ir grūts. Attīstoties VAD, sabiedrība kļūs vēl pozitīvāk noskaņota un ar laiku dienests kļūs par normu, pārliecināts valsts sekretārs.

Jau ziņots, ka patlaban Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā tiek skatīts VAD likumprojekts. Līdz šim komisija no likumprojektam iesniegtajiem 45 priekšlikumiem ir izskatījusi nelielu daļu.

Svarīgākais