Jaunā Rīgas teātra (JRT) darbinieki atklātā vēstulē aicina rast risinājumu teātra ēkas Lāčplēša ielā 25 rekonstrukcijai.
Vēstulē, kas adresēta Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), finanšu ministram Arvilam Ašeradenam (JV) un Saeimas priekšsēdētājam Edvardam Smiltēnam (AS), JRT darbinieki aicina iesaistīties un rast risinājumu "bezgalīgajai" teātra ēkas rekonstrukcijai, kura, JRT darbinieku ieskatā, "atspoguļo kopējo Latvijas valstij piederošo ēku būvniecības, rekonstrukcijas un pārraudzības procesu nesakārtotību".
JRT darbinieki uzsver, ka 2017.gada rudenī atstāja teātra vēsturisko ēku un sesto teātra sezonu aizvada Miera ielā 58a, Rīgā. Šo gadu laikā ir realizēti dažādi izglītības un kultūras ēku būvniecības projekti, kuri "diemžēl pamatā ir privātu investoru vai pašvaldību pārvaldībā".
"Esot pagaidu telpās Miera ielā, sešu sezonu laikā JRT esam radījuši 40 jauniestudējumus un līdz šīs sezonas beigām būsim nospēlējuši vairāk nekā 1500 izrādes, esam izskolojuši jaunos JRT aktierus un dubultojuši JRT aktieru trupu," uzsvērts vēstulē.
Sešu sezonu laikā vēsturiskā JRT ēka, pēc vēstules autoru paustā, ir piedzīvojusi divus līgumus ar būvniecības kompānijām, trīs VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) valdes priekšsēdētājus, ziemu bez jumta, sapulces, solījumus, nodošanas termiņu pārlikšanu ik gadu un projekta sadārdzinājumus.
JRT darbinieki uzsver, ka par ēkas rekonstrukciju atbildīgā VNĪ līdz šim nav spējusi veiksmīgi novadīt un pabeigt 9767 kvadrātmetru lielas ēkas rekonstrukciju un arī patlaban nespēj nosaukt pamatotus termiņus projekta noslēgšanai.
Vēstules autoru ieskatā, rekonstrukcijas termiņu pagarinājums ir viens no būtiskiem riskiem nepieciešamajam finansējuma pieaugumam arī nākotnē. JRT darbinieki neatbalsta VNĪ atbildības novelšanu uz darbu izpildītājiem - būvnieku pārstāvjiem vai apakšuzņēmējiem, jo atbildību par ēkas rekonstrukciju valsts ir deleģējusi VNĪ, kura ir tiesīga arī iniciēt attiecīgo normatīvo aktu un procesu izmaiņas, ja tādas ir nepieciešamas.
"Publiskā komunikācijā VNĪ savu atbildību neatzīst un visu vainu noveļ uz būvniekiem, likumiem un pasaules krīzēm. Iespējams, valstiskā līmenī ir jāizvērtē kultūras iestādēm paredzēto ēku pārvaldības modelis un to būvniecībai, rekonstrukcijai jāpiesaista cits būvniecības projektu vadītājs. Ja VNĪ patstāvīgi nespēj apzināt sava organizētā un pārvaldītā procesa trūkumus un neredz iespēju, kādi uzlabojumi ir jāveic, valsts institūcijām, kuru pakļautībā VNĪ darbojas, ir jāiesaistās," norādīts vēstulē.
JRT darbinieki atbalsta teātra mākslinieciskā vadītāja Alvja Hermaņa 18.janvārī publiskoto paziņojumu un apliecina, ka februārī JRT notiks pēdējā pirmizrāde šajā sezonā teātra pagaidu telpās Miera ielā 58a, Rīgā. Jauniestudējumi, kas bija iecerēti un jau gatavoti Lāčplēša ielas zālēm 2023.gada pavasarī, šajā sezonā skatītājiem nepiedāvās.
