Meņģelsone: Veselības aprūpes finansēšanai Latvijā būtu jānovirza vismaz 14% no sociālā nodokļa

Veselības aprūpes finansēšanai Latvijā būtu jānovirza vismaz 14% no sociālā nodokļa, šādu viedokli pauda veselības ministre Līga Meņģelsone.

Salīdzinājumam viņa minēja situāciju Igaunijā, kur veselības aprūpes finansēšanai novirza 13% no sociālā nodokļa, kā rezultātā "katrs darba ņēmējs zina, ka tas ir viņa drošības spilvens". Viņa uzsvēra, ka Igaunijā veselības aprūpes finansējums ir skaidrs, saprotams un stabils, un tas šobrīd sasniedzis 1,4 miljardus eiro.

"Tā ir nauda, ar ko [Igaunijas] Veselības ministrija, veselības nozare rēķinās, viņiem nav par to jācīnās vai jālūdzas. Tā iezīmē kaut kādas jaunas iniciatīvas un attiecīgi arī citus finansējuma avotus. Mums vajadzētu šobrīd vismaz 14% no sociālā nodokļa, lai veselības aprūpes joma zina, ka tā ir tā summa, ar ko rēķināties. Tas ir tikai normāli, ka jomai ir skaidrs, paredzams finansējums, citādi katru gadu mēģini pārliecināt, ka tam vajag [līdzekļus], bet tam nevajag," uzskata Meņģelsone.

Viņas vērtējumā, esošā sistēma Latvija nav pareiza. Pēc politiķes domām, šāda sasaiste cilvēkiem liktu saprast, kur tieši aiziet viņu nodokļi.

Pēc viņas paustā, Igaunijā esot par miljardu lielāks veselības aprūpes budžets uz 1,3 miljoniem iedzīvotāju nekā Latvijā uz 1,9 miljoniem iedzīvotāju.

"Mums atšķirībā no Igaunijas trūkst nepieciešamā finansējuma. Es saprotu gan esošo onkoloģijas situāciju, gan primārās veselības aprūpes, reģionālo situāciju Latvijā, un 20 gados iekrātajam deficītam, sistēmas normālai nesakārtošanai pa virsu ir vēl ģeopolitisko situācijas radītā inflācija un energokrīze, kas rada vēl lielāku slodzi, kā nosegt komunālos pakalpojumus, ēdināšanas pakalpojumus slimnīcā, nodrošināt materiālus operācijām," sacīja Meņģelsone.

Ministre atzina, ka dažos mēnešos situāciju uzlabot nevar, taču svarīgi spert pietiekoši nozīmīgus soļus. Piemēram, viņas vērtējumā, būtiska loma ir veselības jomas digitalizācijai, kā arī diagnožu modeļa pārskatīšanai, kas nepieciešams, lai pacienti atbilstoši savai diagnozei varētu saņemt pēc iespējas labāku ārstēšanu.

Kā ziņots, sākta diskusija par iespējamo Latvijas veselības sistēmas finanšu ietvara pilnveidi. 27.janvārī Rīgā norisinājās augsta līmeņa seminārs par veselības nozares finansēšanu un veselības pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanu. Dzīves kvalitāte, tostarp iedzīvotāju veselība, ir viena no valdības galvenajām prioritātēm, tādēļ tika rosināta diskusija ar mērķi veicināt diskusiju par iespējamo Latvijas veselības sistēmas finanšu ietvara pilnveidi.

Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV) norādīja, ka valdības deklarācijā ekonomiskā transformācija definēta par stratēģisko valdības politikas virzienu, kurā cilvēkkapitāla attīstība ir centrā kā galvenā Latvijas vērtība. Cilvēkkapitāla attīstībai ir divi fundamentāli aspekti - zināšanas un prasmes, kā arī veselīgi dzīves gadi.

Ašeradens uzsver, ka ir pašsaprotami, ka tikai vesels un laimīgs cilvēks var sniegt pienesumu tautsaimniecībai un visas sabiedrības labbūtībai. Latvijai ir visas iespējas veidot mūsdienīgu, uz indivīda vajadzībām mērķētu un ilgtspējīgu veselības aprūpes sistēmu, jo iesaistītās puses ir gatavas diskutēt par veselības sistēmas pārvaldības un finansēšanas pilnveidi.