Arodbiedrības prasa politiķiem pildīt priekšvēlēšanu solījumus

© Dmitrijs SUĻŽICS, F64 Photo Agency

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) šodien nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), aicinot sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdi 6.februārī, lai apspriestu arodbiedrību priekšlikumus šī gada budžeta projektam, informēja LBAS sabiedrisko attiecību speciāliste Sanita Birkenfelde.

Arodbiedrības prasa LBAS biedru iemaksas - biedru naudas iekļaut iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) attaisnotajos izdevumos, uzskaitot to kā IIN pārmaksu, kas atgūstama, iesniedzot ikgadējo gada ienākumu deklarāciju.

LBAS ieskatā, arodbiedrību biedru iemaksas ir iekļaujamas kā IIN attaisnotais izdevums, jo motivētu līdzdalībai LBAS nozaru arodbiedrībās un potenciāli veicinātu pilsonisko līdzdalību, "jo demokrātiska sabiedrība nav iedomājama bez aktīvas iedzīvotāju, tostarp nodarbināto līdzdalības dažādos normatīvo aktu izstrādes procesos". LBAS vērtējumā, jo vairāk iedzīvotāju tiks motivēti pilsoniskajai līdzdalībai nevalstiskā sektora organizācijās ar sociālā partnera statusu, jo būs plašāka iespēja panākt lielāku to pārstāvniecību, kas sekmēšot plašāku nozaru pārklājumu un līdz ar to arī kvalitatīvāku sociālo dialogu.

LBAS uzskata, ka likumprojektā par valsts budžetu būtiski iekļaut priekšlikumu par IIN atvieglojumu palielināšanu darba koplīgumā noteiktajiem un darba devēja apmaksātajiem izdevumiem - par transportu, dienesta viesnīcu/naktsmītni, vispārējo profesionālo un augstāko izglītību, attiecinot tos arī uz valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās un budžeta iestādēs nodarbinātajiem.

Saskaņā ar likumu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", no maksātāja ienākumiem, par kuriem maksā algas nodokli, izslēdz darba devēja apmaksātos darba koplīgumā noteiktos darbinieka ēdināšanas izdevumus un ārstniecības izdevumus, ja netiek pārsniegti 480 eiro gadā (vidēji 40 eiro mēnesī) un darba devējs izpilda vairākus nosacījumus, skaidroja LBAS. Lai kompensētu kopējās patēriņa cenu līmeņa izmaiņas, ar IIN neapliekamā summa būtu jāceļ vismaz līdz 960 eiro gadā (80 eiro mēnesī), uzskata arodbiedrības.

LBAS aicina Finanšu ministriju un citas iesaistītās puses paplašināt IIN atvieglojumus, kas attiecināmi uz koplīgumos atrunātiem darba devēja izdevumiem par darbiniekiem, lai turpinātu veicināt jēgpilnu atbalsta instrumentu paplašināšanu.

Vēl LBAS rosina darba devēja segto attālinātā darba izdevumu robežas paaugstināt no 30 eiro līdz 50 eiro, paredzot to koplīgumā. Šī LBAS prasība pamatota gan ar straujo inflācijas pieaugumu 2022.gadā, gan ar dažādu pētījumu rezultātiem. Piemēram, Valsts darba inspekcijas tematiskā pārbaude par attālināto darbu, kur tika aptaujāti 7202 respondenti, atklājusi virkni problēmu, kuras rada darbs ārpus biroja. Uz vaicāto, vai attālinātajam darbam veltāt vairāk laika nekā strādājot birojā, 34% respondentu atbildējuši apstiprinoši.

Tāpat LBAS prasībās iekļauti priekšlikumi par neapliekamā minimuma robežu pārskatīšanu, komandējuma Latvijas teritorijā dienas naudas apmēra pārskatīšana un VSAOI atliktās nomaksas problēmas risinājums, kas skar pensionārus, kuri pensionējas VSAOI samaksas termiņa pagarinājuma laikā.

Visi LBAS priekšlikumi likumprojektam "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam" nosūtīti Valsts kancelejai, visām ministrijām un Saeimai.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais