Valsts kontrole vēlas piedzīt no CVK amatpersonām nepamatotus tēriņus

Nākamnedēļ Saeima plāno iecelt jaunu Centrālo vēlēšanu komisiju (CVK). Tā pēdējā laikā arvien skaļāk cēlusi trauksmi par naudas trūkumu, kas apdraud Eiropas Parlamenta vēlēšanu norisi nākamā gada maijā. Mazā iestāde arī nespēšot rīkot no nākamā gada likumā paredzētos referendumus pašvaldībās. Par to šovakar ziņo LTV raidījums “de facto”. Paralēli rit KNAB kriminālprocess, kurā statuss piemērots sešām no deviņām CVK amatpersonām, savukārt Valsts kontrole sākusi zaudējumu piedziņu par revidentu ieskatā sadārdzinātu iepirkumu. Politiķi tagad meklē variantus, kā problēmu nomākto iestādi reformēt.

CVK bez vadības

Centrālā vēlēšanu komisija kopš novembra beigām ir bez vadības. Ko tas nozīmē praksē, deputāti uzskatāmi varēja redzēt šonedēļ Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē.

Deputāti bija plānojuši diskutēt par CVK izstrādātām izmaiņām likumos Eiropas Parlamenta vēlēšanām. Sēdei attālināti pieslēdzās divi iestādes pārstāvji. Viens, lai grozījumus aizstāvētu, otrs - lai brīdinātu, ka grozījumi iesniegti prettiesiski un finanšu aprēķiniem ticēt nevar.

CVK priekšsēdētāja vietnieks Sigords Stradiņš deputātiem teica, ka komisijas sekretārs Ritvars Eglājs iesniegtos dokumentus parakstījis, kaut gan viņam tobrīd nebija pilnvaru to darīt. Savukārt Stradiņš kā galvenā persona komisijā esot apiets.

“Visi šie finanšu budžeta cipari, kas ir uzrakstīti, viņi nav apspriesti ne finanšu nodaļā, ne ar mani. Nav veikti ne tirgus pētījumi, nekas. [..] Es viņus neapstiprinu, es par viņiem neko nezinu un es neko nevaru pateikt,” manāmi apmulsušajiem deputātiem teica Stradiņš.

Rezultātā komisija nekādus lēmumus nepieņēma un vienojās jautājumu skatīt tad, kad būs ievēlēts jaunais CVK sastāvs. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītāja Daiga Mieriņa (ZZS) par situācija vēlāk teica: “Tas, ka divi kolēģi savā starpā iestādē nesarunājas, manuprāt, tas ir ļoti slikts signāls sabiedrībai, jo mēs redzam, ka iestāde faktiski ir pretrunu pilna.”

Deputāte uzskata, ka problēmas CVK rodas naudas trūkuma dēļ, kā arī tāpēc, ka iestādē nav atsevišķas administrācijas: “Šobrīd sanāk tāda diezgan interesanta situācija - pati komisija pieņem lēmumus, un pati viņus arī īsteno. Manuprāt, tā ir vislielākā problēma šobrīd.”

Brīdina par darbinieku aizplūšanu

Pēdējā laikā CVK publiski parādās negatīvā gaismā arvien biežāk. Vasarā par iestādi bija kritikas pilns Valsts kontroles ziņojums, novembrī KNAB uzsāka arī kriminālprocesu un īslaicīgi aizturēja iestādes vadītāju Kristīni Bērziņu, kuru Saeima no amata atbrīvoja. Pati iestāde pēdējās nedēļās brīdina, ka ar saviem 12 darbiniekiem nevarēs nākamgad sarīkot ne Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ne jaunos pašvaldību referendumus, kuros likums paredz iespēju balsot elektroniski. Komisijas ilggadējais loceklis Ritvars Eglājs uzskata, ka galvenais problēmu avots ir naudas trūkums: “Faktors, kas visvairāk ierobežo komisijas attīstību un darbu, ir finanšu resursu trūkums, jo, ja ir nauda, tad var dabūt arī cilvēkus. [..] Ir bijis jādzīvo finanšu pusbadā.”

Saeimas komisijā īpaši kritisks bija Iekšlietu ministrijas valsts sekretārs Dimitrijs Trofimovs. Viņš teica, ka no malas vēlēšanas varbūt izskatās labi sarīkotas, taču patiesībā tās izdodas par mata tiesu. To nenoliedz arī CVK loceklis Sigords Stradiņš, sakot, ka pirms pēdējām Saeimas vēlēšanām vienīgais aplokšņu piegādātājs šaubījies, vai paspēs tās izgatavot laikā, un arī pēdējā krava vēlēšanu zīmju pienākusi tikai nedēļu pirms vēlēšanām.

Tagad, kad jāgatavo nākamās vēlēšanas, atlūgumu iesniegusi CVK galvenā juriste. Prom taisoties iet vēl vairāki darbinieki, stāstīja Stradiņš: “Situācija var būt tāda, ka var palikt tikai valsts amatpersonas un apkopēja. Darbinieki arī šajos nenoteiktajos apstākļos, kas būs tālāk, nevar strādāt, jo viņi nezina, vai šīs vēlēšanas varēs noorganizēt, vai nevarēs.”

Valsts kontrole vēlas piedzīt nepamatotus tēriņus

Lielākās bažas gan radījušas vēlēšanām vajadzīgās informācijas sistēmas. Pēdējos gadus iepirkumos par sistēmu izstrādi un vadīšanu piedalās tikai viena firma - “Soaar”. CVK uzņēmēja izstrādātās vēlēšanu sistēmas pakāpeniski atpērk, tomēr tehniskais atbalsts no “Soaar” joprojām ir vajadzīgs. Valsts kontrole norāda, ka “Soaar” tāpēc var diktēt cenu un savus noteikumus.

Arī kopumā Valsts kontroles vērtējumā CVK iepirkumi tiek rīkoti novēloti un tie ir vāji vadīti: “2021. gadā no 43 līgumiem tikai par vienu tika veikta tirgus izpēte. Milzīgu īpatsvaru CVK budžetā vienmēr aizņem līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, kas pēc būtības ir nepareizi, kas liecina par tādu īstermiņa plānošanu ugunsgrēka dzēšanas režīmā,” teica Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere.

Iepirkumā par IT atbalstu pēdējām pašvaldību vēlēšanām 40 tūkstoši eiro tika izmantoti, lai “Soaar” iegādātos datorus un citu tehniku. Valsts kontrole uzskata, ka tādā veidā ir pamatīgi pārmaksāts, jo CVK faktiski nopirkusi uzņēmējam iekārtas, kaut gan vajadzīgais pakalpojums tika sniegts tikai dažus mēnešus: “Līdzībās runājot, mēs uz to varētu raudzīties aptuveni tā - ja mums pie mājas ir jāizrok dīķis, mēs samaksājam komersantam nevis tikai par to, ka viņš šo dīķi izrok, bet pilnībā, piemēram, apmaksājam ekskavatora iegādi,” norādīja Bādere.

Valsts kontrole uzsākusi zaudējumu atlīdzīnāšanas procedūru, lai pārmaksāto summu piedzītu no CVK amatpersonām. CVK veikusi iekšējo pārbaudi un secinājusi, ka pārkāpumu neesot, tomēr Bādere teica, ka atsūtītā atbildeValsts kontroli neapmierina un, visticamāk, tiks prasīti papildus paskaidrojumi.

Sadārdzinājumu izmeklē arī KNAB; iesaistītie pārkāpumus noliedz

LTV zināms, ka tas pats iepirkums ir arī pamatā KNAB sāktajam kriminālprocesam par iespējamu krāpšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta dokumentu viltošanu. Birojs norāda, ka aizdomās turētā statuss ir CVK priekšsēdētājai un uzņēmuma vadītājam.

“Soaar” valdes loceklis Renārs Kadžulis jebkādus pārkāpumus noliedz un stāsta, ka nopirktā tehnika bija obligāti vajadzīga strādāšanai attālināti, kā to paredzēja tobrīd spēkā esošie Covid-19 noteikumi. Kadžulis uzsvēra, ka vēlēšanu laikā uzņēmumam jāspēj ļoti operatīvi atrisināt visi sarežģījumi, tāpēc attālināti strādājošajiem darbiniekiem bija jāiepērk jaudīga tehnika: “Tā kā visi strādāja attālināti gan no mājām, gan no biroja ar atbilstošu dežūru grafiku, kurš kurā brīdī kur

atrodas, un šim mums bija nepieciešama papildus tehnika. Šajā laikā, Covid-19 laikā, kad visi izpirka visu datortehniku, tehniku nebija ne tikai iespējams iznomāt, viņu bija arī apgrūtinoši nopirkt.”

Tiesības uz aizstāvību kriminālprocesā ir kopumā sešām CVK amatpersonām. Eglājs atzīst, ka starp tām ir arī viņš. Savukārt Stradiņš, kurš bija strīdīgā iepirkuma komisijas vadītājs, uz jautājumu par statusu atbildēt atteicās. Viņi abi noliedz, ka CVK būtu pirkusi uzņēmumam datortehniku. Eglājs teica: “Tas, kas bija, tika pirkts pakalpojums, un savukārt kā pakalpojuma sniedzējs to nodrošina, vai pērkot datortehniku, vai nomājot to, vai iztiekot ar esošo vai vēl kaut kādā ceturtā veidā, tas bija pakalpojuma sniedzēja ziņā.”

Eiropas Parlamenta vēlēšanām naudu sola pēc CVK reformas

Nākamnedēļ Saeima plāno apstiprināt jaunos CVK locekļus. No esošā sastāva paliks tikai Eglājs. Pirmais uzdevums būs vienoties par pašas komisijas nākotni. Kamēr skaidrības nav, valdība nedod naudu Eiropas Parlamenta vēlēšanām vajadzīgo IT sistēmu iegādei. Tās joprojām pieder uzņēmumam “Soaar”.

Firmas vadītājs Kadžulis norāda, ka sistēmas vēl būtu jāatjaunina, lai tās izmantotu atkal, tomēr uzņēmums nezina, vai pieteiksies turpmākajos ar vēlēšanām saistītajos iepirkumos: “Tas, kas ir noticis ar Centrālo vēlēšanu komisiju, ar mums - es pagaidām neesmu saskatījis nekādu citu iemeslu kā vēlmi rīkot vēlēšanas bez mums, ko mēs arī respektējam, ievērojam, un droši vien būtu neloģiski iet pret šo.”

Savukārt par digitalizāciju atbildīgās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Gatis Ozols stāsta, ka pati valsts šādu sistēmu izveidot līdz vēlēšanām nevar: “Pēc Cert.lv rekomendācijām šai sistēmai ir jābūt jau izveidotai un strādājošai, ieteicams, pusgadu pirms vēlēšanām, jo ir nepieciešams veikt visas šīs pēdējās pārbaudes un testus. Tā kā noteikti neko jaunu nevar paspēt izstrādāt.”

Tieši VARAM paspārnē esošā Valsts reģionālās attīstības aģentūra varētu kļūt par atbalsta iestādi CVK. Vēl izteikti varianti, ka CVK varētu pievienot lielākai iestādei, piemēram, Saeimai vai kādai no ministrijām. Koalīcijas izvirzītā kandidāte CVK priekšsēdētājas amatam Kristīne Saulīte stāsta, ka diskusija par to vēl ir priekšā, taču viņa sola rūpēties, lai procesā nepazustu politiskā neatkarība: “Ministrijai droši vien tai nevajadzētu būt, jo ministrija tomēr ir politiskās partijas redzamības laukā, un Centrālajai vēlēšanu komisijai pavisam noteikti ir jāturpina būt neatkarīgai un politiski neietekmējamai, jo vēlētāju uzticība noteikti ir jāatgūst un jāturpina tai būt tālāk.”