Pēc Valsts kancelejas (VK) pasūtījuma tapis pētījums "Līdzdalība Latvijā", kurā izzinātas iespējas vairot sabiedrības līdzdalību politiskajos procesos un kuras centrālais elements bijusi interneta aptauja, kas izmaksājusi nepilnus 4000 eiro, aģentūra LETA noskaidroja VK.
Pēc kancelejas sniegtās informācijas, VK sadarbībā ar pētnieci Indru Manguli sagatavojusi aptauju digitālajā platformā "Sensemaker", kas norisinājusies no 2022.gada 24.novembra līdz 12.decembrim. Pētniece tikusi izvēlēta "tirgus izpētes rezultātā, piemērojot gan piedāvājuma kvalitātes, gan zemākās cenas principu". Aptaujas veicējas darbs izmaksāja 3871 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Aicinājums aizpildīt aptauju ticis izplatīts dažādām mērķgrupām caur nevalstiskajām organizācijām un medijiem, klāstīja VK.
Šonedēļ Mangule aptaujas rezultātus prezentēja nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdē.
Piemēram, 72% no aptaujas dalībniekiem norādījuši, ka lēmumu pieņemšanas procesos piedalās bieži vai dažreiz. Lai līdzdarbotos, iedzīvotājus visvairāk motivējot apspriestās tēmas nozīmīgums, tomēr arī pilsoniskais pienākums un sadarbība ar līdzcilvēkiem ir svarīgi, lai izlemtu piedalīties.
Vislielākais aptaujas dalībnieku skaits līdzdarbojoties sabiedrības lietās, balsojot vēlēšanās un parakstot iniciatīvas "ManaBalss" portālā. Lielākā daļa aptaujas dalībnieku pauduši nostāju, ka lēmumu pieņemšanā sabiedrībai un ekspertiem būtu jāspēlē lielāka loma, nekā tas ir patlaban, turklāt esot svarīgi lēmumu pieņemšanā iesaistīt pēc iespējas plašāku sabiedrību, pat ja tas palēnina lēmuma pieņemšanu.
Mangule atzina, ka aptauju aizpildījuši galvenokārt tādi Latvijas iedzīvotāji, kas jau ir pilsoniski aktīvi. Aptaujas mērķis bijis gūt labāku izpratni par to, kā veicināt iedzīvotāju iesaistīšanos lēmumu izstrādē un vairot iedzīvotāju uzticēšanos valsts pārvaldei, balstoties iedzīvotāju, tostarp dažādu paaudžu, paradumos un vajadzībās.
Aptaujā piedalījušies 427 Latvijas iedzīvotāji.
Lūgti vērtēt, cik reprezentatīvi ir aptaujas rezultāti, VK pārstāvji pauda, ka pētījums devis "ieskatu būtiskas sabiedrības daļas - ekonomiski aktīvo iedzīvotāju - viedoklī". "Tas iekļauj arī citu demogrāfisko grupu viedokļus. Tāpēc nevaram apgalvot, ka pētījums ir visas Latvijas sabiedrības viedokli reprezentējošs, tomēr tas palīdz padziļināt izpratni par konkrētāku mērķauditoriju," skaidroja VK pārstāvji, solot, ka aptaujas rezultāti tikšot skatīti kopā ar citiem pētījumu rezultātiem.
VK augstu vērtējot sadarbību ar pētnieci aptaujas sagatavošanā un iesniegtos dokumentus - ziņojumu un prezentāciju, kā arī aptaujas rezultātu prezentāciju.
"Valsts kancelejai ir svarīgs sabiedrības viedoklis un izpratne par iedzīvotāju vajadzībām, meklējot risinājumus, kā palielināt uzticēšanos un pilnveidot līdzdalības iespējas Latvijā," pauda VK pārstāvji.
Kanceleja sola, ka aptaujas rezultāti tiks izvērtēti kontekstā ar citām VK iepriekš īstenotajām aktivitātēm - 2021.gadā veiktās valsts pārvaldē nodarbināto aptaujas par sabiedrības līdzdalības iespēju piemērošanas praktiskajiem aspektiem rezultātiem, "Sabiedriskās politikas centra "Providus"" veiktās fokusgrupas intervijas ar valsts pārvaldē nodarbinātajiem par sabiedrības līdzdalības iespēju īstenošanu secinājumiem, Valsts kancelejas vadībā izstrādātajām vadlīnijām sabiedrības līdzdalības iespēju nodrošināšanai valsts pārvaldē un 2022.gada beigās uzsāktās komunikācijas kampaņas "Pareizie kursi" īstenošanas secinājumiem, lai pilnveidotu normatīvo regulējumu sabiedrības pārstāvju iesaistei attīstības plānošanas un tiesību aktu izstrādes procesā.
