Meņgelsone noraida izraudzīto Zāļu valsts aģentūras direktora amata kandidātu

© Gints Ivuškāns/F64

Noslēdzies Zāļu valsts aģentūras (ZVA) direktora amata konkurss, un pretendents, kurš konkursā guvis visaugstāko novērtējumu, nav saņēmis nozares ministres apstiprinājumu un līdz ar to netiks virzīts Ministru kabineta apstiprinājumam.

Pēc Veselības ministrijas lūguma, ZVA direktora atlase tika veikta atklātā konkursā, ko organizēja Valsts kanceleja. Konkursam kvalificējās pretendenti, kuri atbilda sludinājumā definētajām obligātajām prasībām. Nav zināms, kurš no pretendentiem bija ieguvis visaugstāko novērtējumu un kura kandidatūra tomēr nebija pa prātam veselības ministrei.

Atbilstoši atlases noteikumiem konkursa otrajā kārtā bija jāvērtē pretendentu motivācija ieņemt šo amatu un atbildes uz komisijas jautājumiem. Tāpat pretendentiem bija jāizklāsta savs redzējums par ZVA prioritātēm un attīstību turpmākajos piecos gados.

Uz konkursa fināla jeb trešo kārtu tika izvirzīts viens pretendents. Trešās kārtas laikā tika izvērtētas pretendenta vadības kompetences, tostarp stratēģiskais redzējums, spēja pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību, komandas vadīšana, darbinieku motivēšana un attīstīšana, pārmaiņu vadīšana.

Konkursa finālists sasniedza nepieciešamo vērtējuma līmeni, lai vērtēšanas komisija šo pretendentu varētu ieteikt nozares ministrei iecelšanai ZVA direktora amatā. Vienlaikus, balstoties uz Valsts civildienesta likumu, nozares ministram ir tiesības konkursa komisijas ieteikto pretendentu neapstiprināt virzīšanai Ministru kabinetā. Veselības ministre Līga Meņģelsone (AS) izmantoja minētās tiesības un ir izvēlējusies ieteikto amata pretendentu nevirzīt Ministru kabineta apstiprinājumam.

Konkursa pretendentu vērtēšanas komisiju vadīja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, tās sastāvā bija Veselības ministrijas valsts sekretāre Indra Dreika, Nacionālā veselības dienesta direktors Āris Kasparāns, biedrības "Veselības aprūpes darba devēju asociācija" izpilddirektore Ināra Pētersone, VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" valdes priekšsēdētājs Rinalds Muciņš. Tāpat pretendentu vērtēšanā piedalījās neatkarīga novērotāja - Rīgas Stradiņa universitātes Farmācijas fakultātes dekāne, profesore Dace Bandere.

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais