"Enefit": Diskusijā par "Sadales tīkla" tarifu projektu nav vietas brīvām faktu interpretācijām

Diskusijā par visai Latvijas tautsaimniecībai un iedzīvotājiem kritiski svarīgo AS "Sadales tīkls" tarifu projektu nav vietas brīvām faktu interpretācijām, un šie ir jautājumi, kas jārisina strukturēti, konkrēti un caurspīdīgi - visiem galalietotājiem saprotamā veidā, aģentūrai LETA pavēstīja elektroenerģijas kompānijas "Enefit" valdes priekšsēdētājs Krists Mertens.

Principi, kas ir šo tarifu noteikšanas un elektroenerģijas tirgus darbības pamatā, jau tā ir pietiekami sarežģīti, lai tajos spētu orientēties visas iesaistītās puses. Šobrīd redzamās darbības par to neliecina, radot pamatu bažām par to, cik pienācīgi tiek virzīts tarifu izmaksu samazināšanas jautājums, norāda Mertens.

Viņš norāda, ka "vairākkārtīgu cenu kāpumu jaunajā tarifu projektā galvenokārt nosaka iecere iespaidīgu, tīkla vajadzībām nepieciešamo, elektroenerģijas apjomu, iegādāties "pēc fakta" jeb par konkrētā brīža biržas cenām. Tā vietā, lai šīs izmaksas vismaz daļēji fiksētu ilgtermiņā, tomēr rezultātā var nākties meklēt veidus, kā tarifos ietvertā elektrības iegādes izmaksas kompensēt no valsts līdzekļiem".

Līdzšinējā enerģijas iegādes prakse publiski tiek pamatota ar apgalvojumiem, ka līdz šim visi fiksētās cenas piedāvājumi ir bijuši izteikti dārgāki un tieši tādēļ tīkla operators palicis pie elektrības iepirkumiem par biržas cenām. Turklāt tiek apgalvots, ka elektroenerģijas cena "Nord Pool" biržā šobrīd ir trīs reizes zemāka nekā decembrī operatoram izteiktajā "Enefit" piedāvājumā elektroenerģijas iegādei par fiksētu cenu. Šāda informācija ir nekorekta, norāda Mertens, minot, ka jau pērnā gada izskaņā izteiktajā "Enefit" cenu piedāvājumā elektroenerģija bija uz pusi lētāka nekā sākotnējā tarifu projektā ietvertie teju 270 eiro par megavatstundu.

Vienlaikus "savdabīga ir arī pieeja, vairākiem gadiem garantētu fiksētu elektroenerģijas cenu salīdzināt ar vienas dienas biržas "spot" cenu. Jo īpaši darot to brīdī, kad ir pēdējo gadu laikā augstākie enerģijas ražošanas rādītāji Daugavas kaskādē - attiecīgi tirgū šobrīd ir daudz lētas enerģijas," pauž "Enefit" valdes priekšsēdētājs.

Viņš uzskata, ka ir satraucoši dzirdēt vienkāršotu pieeju par būtisku budžeta izdevumu pozīciju, kas nosaka arī kopējo tīkla tarifu galapatērētājiem.

Vērtējot "Sadales tīkla" tarifu projektu un tā optimizēšanas iespējas, jāsaprot tas, ka elektroenerģijas iegāde no spēkstacijām ar ilgtermiņa līgumiem ir ne tikai iespēja nodrošināties pret cenu svārstību riskiem, bet arī veidot stratēģisku enerģētikas nozares attīstību visā reģionā.

"Tas ir ieguldījums mūsu reģiona kopīgajā nākotnē, jo sniedz iespēju jau no šodienas strauji virzīt attīstību uz enerģētisko neatkarību. Stabila un prognozējama tirgus situācija ļauj piesaistīt investīcijas jaunu atjaunīgo spēkstaciju izveidei, nodrošinot konkurētspējīgu elektrības cenu uzņēmumiem un lētas enerģijas pieejamību sabiedrībai. Turklāt šādi nozarē ieguldītā nauda paliek tepat, Baltijas reģionā, stiprinot daudzu saistīto nozaru vitalitāti, jo enerģētika ir tautsaimniecības mugurkauls," norāda Mertens.

Vienlaikus viņš min, ka cenu fiksēšana ietver riskus, bet tos var un ir nepieciešams pienācīgi vadīt un sabalansēt. Darbība, nerodot patiesu risinājumu un turpinot vienkārši paslaucīt šīs rīcības sekas zem valsts budžeta paklāja vai par to izrakstot rēķinu Latvijas sabiedrībai, ir ērta un parocīga, bet tai nav nekāda saistība ar tālredzīgu politiku, labu pārvaldību un gudru saimniekošanu.

LETA jau ziņota, ka Ministru kabineta sēdē šonedēļ skatīja informatīvais ziņojums par veidiem, kā samazināt "Sadales tīkla" un elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) pērn novembrī pieteiktos tarifus.

"Mūsu ministrijas priekšlikums ir šo pieauguma lēcienu summāri samazināt uz pusi," iepriekš teica klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (JV), skaidrojot, ka šis ir diezgan specifisks jautājums, jo parasti skatāmies uz tarifu, kuru ikdienā lietojam, bet faktiski tas ir jāvērtē divās daļās. Pirmkārt, summārais pieaugums, kuru pašlaik varētu samazināt uz pusi, un, otrkārt, tarifa struktūra, par kuru jādomā pēc samazinājuma.

Čudars skaidroja, ka pirmās daļas priekšlikums ir abiem uzņēmumiem neņemt vērā jeb norakstīt iepriekšējo periodu zaudējumus, lai gan teorētiski tas būtu jāiekļauj jaunajā tarifā. Savukārt otra daļa ir saistīta ar finanšu subsīdiju abiem uzņēmumiem tarifa korekcijai periodā no 1.jūlija līdz 31.decembrim.

"Korekcijas robežlielums ir, ka elektrībai, kas ir nepieciešama AST un "Sadales tīklam", būtu jāmaksā 160 eiro par megavatstundu (MWh). Novembra tarifā enerģijas cena, kas tika ierēķināta nākotnes periodam, bija pie 280-300 eiro par MWh. Tas, protams, izsauca šo lielo kāpumu. Ja mēs šo cenu nerēķinām pie 300, bet pie 160 eiro, tad mēs iegūstam samazinājumu," skaidroja ministrs, piebilstot, ka arī šajā jautājumā ir divi izaicinājumi - panākt saimnieciski izdevīgākos darījumus attiecībā uz elektroenerģijas iegādi, kā arī finansējumu, kas nāk no valdības tarifa amortizācijai, izmantot, lai tarifs ļautu uzturēt konkurētspēju reģionā.

Pērn rudenī iesniegtajā AST pārvades tarifu projektā plānots palielināt 2,1 reizi, savukārt "Sadales tīkls" tarifu projektā bija plānots palielināt par vidēji 75%.

AST ir neatkarīgs Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operators, kas nodrošina elektroenerģijas pārvades tīkla darbības un Latvijas elektroenerģijas sistēmas elektroapgādes drošumu, sniedz pārvades sistēmas pakalpojumus, balstoties uz publicētiem pārvades pakalpojuma tarifiem, veic pārvades sistēmas operatīvo vadību un nodrošina drošu, stabilu, elektroenerģijas pārvadi pārvades sistēmā. AST pieder valstij. Kompānijas obligācijas kotē "Nasdaq Riga" parāda vērtspapīru sarakstā.

AST ir vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") lielākais akcionārs - kompānijai pieder 68,46% "Conexus" akciju.

Savukārt "Sadales tīkls" ir valstij piederošajā "Latvenergo" koncernā ietilpstošs elektrotīkla uzturētājs un attīstītājs Latvijā. Kompānija nodrošina sadales elektrotīklu ekspluatāciju, atjaunošanu un plānveida attīstību, elektroenerģijas izlietošanas uzraudzību, zudumu samazināšanas pasākumus un elektroenerģijas uzskaiti, kā arī veic jaunu pieslēgumu izveidi.

"Enefit" ir reģistrēta 2006.gadā, un tās pamatkapitāls ir 7,485 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmuma apgrozījums 2021.gadā bija 114,88 miljoni eiro, kas ir divas reizes vairāk nekā gadu iepriekš, bet zaudējumi pieauga 2,2 reizes - līdz 2,54 miljoniem eiro. "Enefit" pieder Igaunijas uzņēmumam "Eesti Energia".