Siliņa: LM mērķeti virzīs Eiropas naudu dzīves kvalitātes uzlabošanai mazāk aizsargātajām grupām
Labklājības ministrija (LM) plāno investēt 363,5 miljonus eiro sociālo pakalpojumu uzlabošanai un inovācijām, sociālā darba attīstībai, bērnu tiesību aizsardzības sistēmas pilnveidei un atbalstam nozares iestāžu darba kvalitātes uzlabošanai, aģentūrai LETA pavēstīja LM Komunikācijas nodaļas vadītāja Aiga Ozoliņa.
Šodien Uzraudzības komitejas sēdē ministrija prezentēja 2021.-2027.gada plānošanas periodā paredzēto atbalstu labklājības jomā, iezīmējot ieguldījumu virzienus, plānotā finansējuma apmēru un sagaidāmos ieguvumus.
Labklājības ministre Evika Siliņa (JV) skaidroja, ka nākamajā plānošanas periodā ministrija mērķēti virzīs Eiropas Savienības fondu finansējumu dzīves kvalitātes uzlabošanai mazāk aizsargātajām grupām. Viņa uzsvēra, ka ir svarīgi nodrošināt mūsdienu prasībām atbilstošus pakalpojumus tai skaitā, ģimeniskai videi pietuvinātu sociālo aprūpi bērniem ar invaliditāti. Tādēļ ir iecerēts veidot atbalsta sistēmu vecākiem brīdī, kad bērnam konstatē invaliditāti, sagatavojot ģimeni praktiski un psiholoģiski ikdienas dzīvei.
Tāpat ir paredzēts arī finansējums nozarē strādājošo kompetenču pilnveidošanai, kas pakalpojumus iedzīvotājiem padarīs pieejamākus, saprotamākus un kvalitatīvākus, uzsvēra Siliņa.
Nozīmīgākie ieguldījumu virzieni ir nodarbinātības veicināšana, kam paredzēti gandrīz 127,5 miljoni eiro, sociālo pakalpojumu attīstība, investējot gandrīz 199 miljonus eiro, un institūciju veiktspējas pilnveide 37,2 miljonu eiro apmērā.
Nodarbinātības veicināšanas pasākumi paredz paaugstināt bezdarbnieku un bezdarba riskam pakļauto cilvēku kvalifikāciju, sekmēt šo cilvēku integrāciju darba tirgū, nodrošināt "EURES" tīkla darbību, pilnveidojot arī Eiropas darbaspēka mobilitātes iespējas. Plānots īstenot atbalsta pasākumus ilgākam un veselīgākam darba mūžam strādājošajiem, paredzot finansējumu darba vides pielāgošanai un darba procesu uzlabošanai, veselības veicināšanai un izglītošanai.
Nozares iestāžu veiktspējas pilnveide paredz uzlabojumus Nodarbinātības valsts aģentūras, Valsts darba inspekcijas, Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas darbā, tostarp klientu apkalpošanā un informatīvo sistēmu attīstībā. Sociālo pakalpojumu sniedzēji un sociālā darba speciālisti, kā arī bērnu tiesību aizsardzības speciālisti varēs pilnveidot savu profesionālo kompetenci. Paredzēts izstrādāt arī bāriņtiesu amatpersonu sertifikācijas sistēmu.
Apjomīgākā ES fondu finansējuma daļa atvēlēta nozares pakalpojumu attīstībai. Šeit plānotie ieguvumi būs gan jaunu ģimeniskai videi pietuvinātu sociālās aprūpes pakalpojumu saņemšanas vietu izveide bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un cilvēkiem ar smagiem garīga rakstura traucējumiem, atbalsts paliatīvās aprūpes pacientiem un viņu ģimenes locekļiem, atbalsts sociālajiem uzņēmumiem, mazaizsargātām sabiedrības grupām - ģimenēm, kurās ir bērni ar uzvedības un atkarības problēmām, bērniem ar smagu diagnozi invaliditāti un viņu ģimenes locekļiem, cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem. Uzmanības lokā joprojām būs arī sabiedrības izglītošana, diskriminācijas risku un vardarbības mazināšana.
EiS kohēzijas politikas programmu 2021.-2027.gadam Eiropas Komisija ir apstiprinājusi 2022.gada 25.novembrī.