"Latvenergo": Prognozēt dabasgāzes cenu tendences kļuvis teju neiespējami

Eiropā dabasgāzes cena pagājušā gada beigās kritās, taču prognozēt cenu tendences kļuvis teju neiespējami, AS "Latvenergo" Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma vecākā tirdzniecības analītiķe Rodika Prohorova.

Eiropā dabasgāzes vairumtirdzniecības cenas kritumu ietekmēja patēriņa samazinājums, resursa dārdzība, energotaupības un energoefektivitātes pasākumi, kā arī īpaši strauja atjaunojamo energoresursu (AER) jaudu būvniecība.

"Tomēr joprojām dabasgāzes tirgū jābūt piesardzīgiem, turklāt prognozēt gāzes cenu tendences ir kļuvis teju neiespējami," norāda Prohorova.

Pērn decembra vidū Eiropā dabasgāzes vairumtirdzniecības cena samazinājās no vidēji 140 eiro līdz 80 eiro par MWh. Šogad janvārī nākamā mēneša kontrakta cena līdz šim ir svārstījusies no 55 eiro līdz 77 eiro par MWh. Savukārt pērn dabasgāzes augstākā cenas bija virs 300 eiro par MWh, tomēr vēl joprojām arī šī brīža cenas ir divas reizes augstākas nekā vēsturiski 10 gadu vidējais līmenis, kas ir ap 30 eiro par MWh.

Prohorova skaidro, ka patēriņš ir būtiski sarucis gan rūpniecībā, gan pakalpojumos, gan arī privātajā sfērā, ko nosaka gan ekonomikas tempa kritums, resursu dārdzība, energotaupības un energoefektivitātes pasākumi, un it īpaši nemitīgi strauja AER jaudu būvniecība.

Globālajā tirgū dabasgāzes piedāvājums sedz aktuālo pieprasījumu, piemēram, Ķīnā dabasgāzes krājumi ir augstā līmenī, un rūpniecības patēriņš vēl nav uzņēmis pilnus apgriezienus pēc pandēmijas ierobežojumu atcelšanas. Eiropa aktīvi pārplāno bilanci un turpina papildināt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) iepirkumus, tādējādi LNG kravas dodas uz Eiropu, veidojot arvien lielāku dabasgāzes piedāvājumu.

Janvāra sākumā Eiropā dabasgāzes krātuvju aizpildījums bija 82%, kas ir gandrīz divas reizes augstāks nekā attiecīgajā periodā pērn, kad aizpildījums bija 47%. Šogad līmenis ir virs pēdējo piecu gadu vidējā aizpildījuma, kas ir 63% atzīme.

Būtisks faktors, kas ietekmē dabasgāzes cenu, šā gada ziemas sezonā ir netipiski silti laika apstākļi Eiropā, kas ietekmēja dabasgāzes pieprasījumu galvenokārt siltumenerģijas izstrādē. Janvāra sākumā vairākās Eiropas valstīs, tostarp arī Latvijā tika pārspēti vēsturiskie siltuma rekordi, līdz janvāra vidum gaisa temperatūra kontinentā bija vidēji 2-7 grādi virs normas , tostarp atsevišķās dienās maksimāli pat līdz 20 grādiem virs normas.

Vienlaikus kopā ar temperatūras svārstībām janvārī periodiski bija arī vēja izstrāde virs sezonālās normas, kas, piemēram, Vācijā sasniedza 50 gigavatstundu (GWh) stundā, kas ir 2,5 reizes vairāk nekā sezonālā norma - apmēram 20 GWh.

Prohoroba skaidro, ja laiks ir silts un vējains, tad siltuma pieprasījums ir zems, elektroenerģija tiek ražota vēja turbīnās, un fosilo kurināmo energoresursu pieprasījums atkāpjas par aptuveni 20% līdz 35% salīdzinājumā ar 10 gadu vidējo līmeni.

"Šobrīd tirgus dalībniekiem ir radusies pārliecība, ka "panika dabasgāzes tirgū", ko mēs piedzīvojām iepriekšējā gadā, ir beigusies, un šī gada ziemas sezonai Eiropa ir nodrošinājusies ar dabasgāzi, tomēr joprojām jābūt brīdinoši piesardzīgiem, jo krīze, ko ir izraisījis Krievijas karš Ukrainā, ir vēl tālu no noslēguma," norāda Prohorova.

Viņa arī pauž, ka daudzo neskaidrību dēļ Eiropā, kur dabasgāzes patēriņā liela ietekme ir laika apstākļiem un piegādes stabilitātei, kā arī politiskajiem notikumiem, prognozēt cenu tendences ir kļuvis teju neiespējami.