Krievija joprojām ir nopietnākais un tiešākais drauds NATO, uzsver ārlietu ministrs

Politiķis atzīmēja, ka Rietumu reakcija uz Krievijas agresiju ir labāka sagatavotība un noturība, kā arī stingra atturēšana un aizsardzība.

Ministrs vērsa uzmanību, ka Baltkrievija turpina īsteno hibrīdaktivitātes uz valsts robežas. Aleksandra Lukašenko neleģitīmais režīms saviem mērķiem izmanto trešo valstu pilsoņus, veicinot to nelikumīgu robežas šķērsošanu. "Mēs turpināsim apņēmīgi rīkoties, lai nodrošinātu Latvijas, NATO un visas Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas drošības, ievērojot humānos apsvērumus, palīdzot tiem cilvēkiem, kam tas patiešām ir nepieciešamas," sacīja Rinkēvičs.

Tāpat viņš uzsvēra, ka jāsamazina Latvijas ievainojamība, palielinot ieguldījumus aizsardzībā. Pēc ministra paustā, Latvija turpinās investēt militāro spēju un infrastruktūras attīstībai, lai stiprinātu NATO Austrumu flangu un ir pateicīga sabiedrotajiem par to klātbūtni mūsu valstī.

"Jau pirmajās Krievijas agresijas dienās pret Ukrainu tika pieņemti sabiedroto lēmums stiprināt mūsu drošību. Paldies mūsu draugiem un sabiedrotajiem, kas ļoti īsā laikā ir papildus izvietojuši sabiedroto spēkus arī pie mums Latvijā," teica ministrs.

Viņš atzīmēja, ka Latvija stiprinās savu aizsardzību un tiks darīts viss, lai Latvijā būtu ilgstoša sabiedroto klātbūtne. Tāpat Latvija sniegs Ukrainai visu iespējamo atbalstu - politisku, militāru, ekonomisku, juridisku. Noritēs arī darbs pie Krievijas un Baltkrievijas tālākas starptautiskās izolācijas, paplašinot sankciju politiku.

Ārlietu ministrs norādīja, ka Latvija stiprinās sadarbību ar ASV, Kanādu un Apvienoto Karalisti, kā arī ar reģiona partneriem - Poliju, Baltijas un Ziemeļvalstīm. Tāpat Latvija iestāsies par spēcīgu ES, jo tikai efektīva ES spēj sevi aizsargāt un palīdzēt Ukrainai. Tiks veicināta arī valsts ekonomiskā transformācija, sniedzot atbalstu Latvijas uzņēmējiem jaunu eksporta tirgu apgūšanā un investīciju piesaistē.

Rinkēvičs akcentēja, ka, pateicoties Latvijas sabiedrībai, valsts institūcijām, pašvaldībām un Latvijas nevalstiskajām organizācijām pagājušajā gadā Latvija kļuva par vienu no vadošajām pasaules valstīm, kas sniegusi būtisku atbalstu Ukrainai.

"Šobrīd sniegtais Latvijas atbalsts Ukrainai ir vairāk nekā 410 miljonu eiro vērtībā. Vēlos pateikties visiem, kuri aizvadītajā gadā sniedza pašaizliedzīgu palīdzību Ukrainai, ziedoja un atvēra savu māju durvis bēgļu. Jūs ne tikai palīdzat Ukrainai, bet arī stiprināt mūsu Latviju. Paldies," sacīja ārlietu ministrs.

Viņš klāstīja, ka Latvijas ārlietu dienests iestāsies par tālāku ES finanšu atbalstu Ukrainai turpināšu, palīdzot nosegt arī finansiālās vajadzības valsts funkciju veikšanai. Šogad LatvijaČernihivas apgabala rekonstrukcijā ieguldīs piecus miljonus eiro īpašu uzmanību pievēršot steidzamajām rekonstrukcijas prioritātēm - kritiskās infrastruktūras, uzņēmējdarbības un mājokļu atjaunošanā.

"Aizvadītajā gadā Krievija pilnībā sagrāva līdzšinējo Eiropas drošības arhitektūru. Krievijas karš pret Ukrainu sniedza biedējoši skaidru perspektīva drošības jautājumiem, kas ir ne tikai Baltijas reģiona, bet visas eiroatlantiskās telpas un arī globāls risks," teica Rinkēvičs.