Bažas par EP vēlēšanu organizēšanu plānots novērst ar "rezervēto" līdzekļu piešķiršanu nākotnē

© Ģirts Ozoliņš/F64

Bažas par Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu organizēšanu plānots novērst ar tam "rezervēto" līdzekļu piešķiršanu pēc pārliecināšanās gan par šīs naudas, gan Centrālās vēlēšanas komisijas (CVK) resursu kopumā lietderīgu izmantošanu, šāda nostāja iezīmējās šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē.

Visdrīzāk, ka par līdzekļu piešķiršanu apropriācijas kārtībā varētu tikt lemts laikus jau šogad.

Uz nepieciešamību piešķirt līdzekļus saistībā ar 2024.gadā gaidāmo EP vēlēšanu organizēšanas nodrošināšanas Budžeta komisijas sēdē norādīja gan opozīcijas, "Progresīvo" Saeimas frakcijas deputāts Andris Šuvajevs, gan CVK priekšsēdētāja amata pienākumu izpildītājs, CVK priekšsēdētājas vietnieks Sigords Stradiņš.

Deputāts Šuvajevs vērsa uzmanību, ka CVK ir prasījusi ap 1,3 miljonu eiro piešķiršanu 2023.gada gaidāmajā budžeta, bet ir palikusi kā vienīgā neatkarīgā institūcija, kurai līdzekļi nav piešķirti.

Politiķis uzsvēra, ka ir satraucoša no CVK izskanējusī informācija, ka bez līdzekļu piešķiršanas EP vēlēšanas varētu notikt ierobežotā veidā, izmantojot papīra nevis informācijas tehnoloģiju formu. Tāpēc atšķirībā ar Budžeta komisijas sēdes sākumā izskanējušās pieejas deputāts aicina šo jautājumu skatīt kā steidzamu.

Savukārt Budžeta komisijas priekšsēdētājs, "Jaunās vienotības" politiķis Jānis Reirs sēdē skaidroja, ka attiecīgajiem "izdevumu posteņiem" esot rezervēti līdzekļi, kurus arī paredzēts nākotnē piešķirt, izmantojot valstī ierasto apropriāciju sistēmu. Līdzekļus paredzēts piešķirt, vispirms pārliecinoties, ka CVK darbības sistēma uzlabojas.

Par līdzekļu piešķiršanu paredzēts spriest pēc jaunās CVK komisijas ievēlēšanas, kā arī revīzijas veikšanas, kam līdzekļi ir vai nav vajadzīgi, skaidroja Budžeta komisijas vadītājs. Reirs norādīja uz iespēju daļu no CVK pienākumiem uzticēt Saeimas darbiniekiem, kas arī nodrošinātu lietderīgāku valsts budžeta izlietošanu. Politiķis uzsvēra, ka šogad nav vēlēšanas, līdz ar to tā ir "fantastiska iespēja sakārtot sistēmu".

Līdzekļu piešķiršanas nepieciešamību komisijas sēdē pamatoja CVK priekšsēdētāja amata pienākumu izpildītājs Stradiņš. Viņš norādīja uz vairākām jomām, kur CVK ir prasījusi finansējuma piešķiršanu. Stradiņš, piemēram, skaidroja, ka pašlaik CVK ir tikai viens IT vadītājs, bet ir vajadzīga četri IT speciālisti, kuru trūkuma dēļ CVK nevar uzrakstīt tehniskās specifiskās un līdz ar to nevar nodrošināt IT risinājumus nedz vietējo pašvaldību referendumu organizēšanai no 2024.gada, nedz EP vēlēšanu organizēšanas vajadzībām.

CVK amatpersona norādīja, ka Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā otrdien Valsts reģionālās attīstības aģentūras (VRAA) pārstāve pauda gatavību palīdzēt CVK IT jomā. Tomēr par to vēl jārunā un nav tieši zināms, kā varēs palīdzēt, tāpēc vēlēšanu komisija uztur savu finansējuma prasījumu. Stradiņš komisijas sēdē vērsa uzmanību arī uz citām CVK vajadzībām.

Kā ziņots, CVK pašlaik nevar uzņemties ilgtermiņa saistības pašvaldību vietējo referendumu sistēmas izveidei, jo IT resursu trūkuma dēļ nespēs nodrošināt kvalitatīvu projekta īstenošanu, vērtē CVK pašreizējā vadība.

CVK 2023.gada budžetā lūgusi piešķirt kopā 1,32 miljoni eiro piešķiršanu iestādes kapacitātes stiprināšanai un kvalitatīva vēlēšanu procesa sagatavošanai. Šie līdzekļi nepieciešami IT nodaļas izveidei, vienlaikus tiek lūgts finansējums arī iestādes kapacitātes stiprināšanai, vēlēšanu sistēmu uzturēšanai un EP vēlēšanu moduļa iegādei.

Reizē otrdien izskanējusi iespēja, ka ar IT atbalstu CVK varētu palīdzēt VRAA, tāpat sākusies diskusija par iespēju daļu CVK pienākumu uzticēt Saeimas darbiniekiem.

Latvijā

AS "Latvijas gāze" valdes locekļu speciālā mērķa kompānija SIA "Energy Investments" pārējiem "Latvijas gāzes" lielākajiem akcionāriem piederošo akciju izpirkšanu plāno pabeigt 2025.gada aprīlī, piektdien intervijā Latvijas Radio sacīja AS "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis.