Levits: Nepieciešami risinājumi, kas ļautu valdībai un pašvaldībām ātri reaģēt uz neparedzētām situācijām

© f64.lv, Kaspars Krafts

Nepieciešami risinājumi, kas ļautu valdībai un pašvaldībām ātri reaģēt uz neparedzētām situācijām, šodien pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) preses konferencē teica Valsts prezidents Egils Levits.

Viņa ieskatā, ir nepieciešamas izmaiņas normatīvos, kas vajadzības gadījumā ļautu ātrāk īstenot iepirkuma procedūras un ātrāk varētu novērst, piemēram, plūdu sekas Jēkabpilī.

Savukārt Kariņš uzsvēra, ka ir nepieciešama domāšanas maiņa un likumu interpretācijas maiņa no tiesībsargājošo iestāžu puses.

Jēkabpils pašvaldība plūdu laikā reaģējusi ātri, tika pievesti nepieciešamie materiāli, lai labotu drūpošo dambi un novērstu lielākas teritorijas applūšanu.

Taču tagad, lai paspētu līdz nākamajam pavasarim salabot dambi, esot gandrīz nepieciešams izsludināt ārkārtas situāciju, lai varētu ātrāk organizēt iepirkumus, piebilda Ministru prezidents.

Viņš atzina, ka šobrīd pastāvot bažas, vai pēc plūdu krīzes, varēs pagūt paveikt nepieciešamos drošības darbus, lai uz nākamo sezonu dambis būtu stiprāks un gatavs pasargāt iedzīvotājus.

Viņš kā piemēru minēja Latvijas austrumu robežas sakārtošanu, kad tiesībsargājošās iestādes esot pārāk šauri interpretējušas likuma normas.

Viņš uzsvēra, ka negrib ietekmēt tiesībsargājošās iestādes, bet esot nepieciešama atklāta diskusija un vienota izpratne, lai nošķirtu vēlmi iedzīvoties uz valsts mantas izšķērdēšanu, par ko esot jāsoda, no formālām, tehniskām nepilnībām, lai nebremzētu iedzīvotāju drošībai svarīgus iepirkumus.

Kariņš piebilda, ka nedrīkst strādāt tikai kā likuma burta kalpi un kavēt valstij nozīmīgas lietas, šajā gadījumā aizsargdambja izbūvi.

Kā ziņots, Valsts prezidents Levits aizvadītajā nedēļā apmeklēja Jēkabpili lai pārrunātu nepieciešamo ieguldījumu pilsētas infrastruktūras stiprināšanā pret plūdiem, kā arī pašvaldību civilās aizsardzības spējām un nacionāla līmeņa krīžu vadību.

Tiekoties ar Levitu, Jēkabpils novada domes priekšsēdētājs Raivis Ragainis (LZP) uzsvaru lika uz vēl darāmajiem darbiem.

Ragainis stāstīja, ka tuvākie veicamie darbi ir dambja stiprināšana, lai tas izturētu pavasaru plūdus, bet vasarā plānots darīt visu, lai jau nākamā gada palus sagaidītu ar lielāku dambja stiprību un noturību.

Savukārt trešais darba posms iekļautu jau paplašinātu darbību, kas tiktu veikta ilgtermiņā, lai paplašinātu dambi tā, lai nākotnē ūdens pilsētā neieplūsts.

Pēc tikšanās secināts, ka nepieciešams finansējums glābšanas darbiem, kā arī turpmākiem dambja uzturēšanas darbiem.

Latvijā

Lai cik ierobežota arī nebūtu Latvijas Bankas (LB) ietekme uz eirozonas monetāro politiku, LB prezidentam joprojām ir nozīmīga loma mūsu valsts ekonomiskajā, finansiālajā un banku sistēmas attīstībā. Tāpēc mūsu politiķu izvēlei – kuram uzticēt šo svarīgo amatu pēc tam, kad šā gada 21. decembrī beigsies pilnvaru termiņš esošajam LB prezidentam Mārtiņam Kazākam – jāpieiet ar pilnu nopietnību.

Svarīgākais